diemžēl reti sanāk pastaigāt pa rīgas centru, vakar kā reiz tāds gadījums gadījās, un acīs iekrita kārtējais stila brīnums uz čaka ielas: La Mezon. pēc skatloga spriežot, iekšā apģērbu veikals, savukārt nosaukums velk paralēles ar franču la maison (māja) izrunas attēlojumu. jeb tur būtu kāds sakars ar amazonēm?

jau sen, staigājot pa pilsētu, gribas fiksēt dažādas fantastiskās izkārtnes un iestādījumu nosaukumus — pārsteidzoši oriģinālus un vienreizējus. un pie reizes, es labprāt iedzertu kādu alu kopā ar šo garadarbu radītājiem, nu tīri tā, zinātniskos nolūkos.


videonoma “stroncijs” liepājā



veikals “veloriba” arī liepājā.

nemāku spriest par sortimentu un cenu līmeni, bet ar vizuālo noformējumu un nosaukuma daiļskanību šim iestādījumam viss ir kārtībā. to laikam sauc par mārketingu, ja?

šorīt, ar acīm pārskrienot pāri virsrakstiem vienā no latvijas dižavīžu mājlapām, starp citām ne pārāk pozitīvām ziņām par finansēm un politiku, iedūrās ziņa par britu reklāmistu it kā atbildes gājienu latviešiem, nozogot csdd divreizējās skatīšanās kampaņas ideju. protams, rakstam seko arī 'saturīga' lasītāju diskusija, par to kurš kuram ko zog, un kas bija pirmais — vista vai ola. skumji. un tikpat skumji ir reizumis ielūkoties slikto reklāmu blogā, kura sākotnējā ideja — parādīt citiem, kā nevajag — ir pārvērtusies par sacensību, kurš atradīs tizlāko reklāmu vai banālāko logotipu, un kārtējo vietu kur komentāros izgāzt žulti. vismaz man tā izskatās. kāpēc nav (varbūt ir, bet es nezinu) vieta, kurā tiek parādītas izdevušās un labas reklāmas, un ne tikai reklāmas? kāpēc ir vajadzīgas visādas nejēdzību krātuves, kā piemēram miljonrezonsblabla.com, kur sūtīt visādus sūdus? slikto pamanīt ir vienkāršāk un iebakstot otram acī, mēs noteikti jūtamies labāk, jo kļūdījies ir viņš, nevis es, vai ne? jeb tomēr sāksim ievērot arī pozitīvo mums apkārt, un krāsot dzīvi gaišās krāsās?