pie mums joprojām viss mierīgi, plūdi ir.

atkal manā pagalmā ir ienākusi gauja, un turpina nākt, un nākt. par laimi man tikai pagalmā un siltumnīcā, bet kaimiņiem arī guļamistabās un virtuvēs. izbraucu mazu līkumu ar laivu pa dzirnupes ielu, samulsināju dažus autobraucējus, kuri bija ieplānojuši noslīcināt savus auto, bet beigās tomēr pārdomāja un apgriezās. kopumā rajonā viss mierīgi, nevienu evakuēt nevajadzēja, visi vai nu laicīgi ir aizbraukuši, vai arī vēl nav atbraukuši.

pāris dokumentāla rakstura kadri no gaujas krastiem:

tāda kā garāža ūdenī

ūdens vārti

turpinājums »

beidzot atkal kopā ar jauko laiku arī manā ciemā ir iestājušies plūdi. pirmās zīmes sāka parādīties pirms nedēļas, kad gaujā sāka iet ledus, un tieši pretī manai mājai izveidojās ledus sastrēgums, taču to izkausēja siltie valmieras un cēsu notekūdeņi (ja anglijā visa londona vienlaicīgi norauj ūdeni futbola spēles starplaikos, tad pie mums tas droši vien notiek dejo ar zvaigzni reklāmas pauzēs)tas kaut kā izkustējās un aizpeldēja, un zemāko vietu iedzīvotāji varēja atviegloti uzelpot, taču ne uz ilgu laiku. runā jau, ka pie visa vainīga esot amata ar savu ūdens pārpilnību, ka arī jau minētie valmierieši (jo kādēļ gan tas sūdens tāds brūns, ko?) un pēdējo dienu laikā ūdens līmenis ceļas, paslēpjot burkānu dobes un vietām arī galveno automaģistrāli. ja pirmajās dienās neiespringstot braši varēja lielajai peļķei braukt cauri, tad jau vakar no rīta lielā peļķe bija kļuvusi par ļoti lielo peļķi, piedāvājot vienreizēju autoslīcināšanas opciju. agrajā rīta stundā ūdens izskatījās pavēss, tāpēc šī piedāvājuma vietā izvēlējos “varbūt norakties mežā” — ierastais plūdu apbraucamais meža ceļš vēl ne līdz galam atkusis, savukārt vietās kur atkusis — ar plašām dubļu vannām, un bezgalīgam iespējām jautri pavadīt pāris stundas laužot lāpstas un lokot domkratus. par laimi sanāca bez starpgadījumiem, un tiku tur, kur jātiek. observējot ūdenslīmeni šorīt, rādījās, ka slapjums braši nāk klāt, tā ka brīvdienās būs jāatklāj navigācijas sezona, jo kas var būt jautrāks, kā braukt ar laivu pa kaimiņu dārziem un šoseju?

kā jau dabā ierasts, pavasarī latvijas augstajos kalnos, kur izvietojušies iecienīti slēpošanas kūrorti, bobsleja trases un senas viduslaiku pilis,  intensīvi tiek kausēts sniegs, un iegūto ūdeni salej gaujā. tā nu gaujas lejtecē var baudīt nelielu ūdens pārpilnību, un īpaši jauks skats paveras no vietas, kas ir piecus metrus virs kritiskā līmeņa.

turpinājums »