kārtējo reizi biju aizdevies paklausīties un paskatīties arī, savu mīļāko vācu estrādes ansambli (otrajā vietā Dīters Bolens, bet viņš jau lepns un uz rīgu nebrauc). tātad bija karsti, enerģiski un gandrīz skaļi. gandrīz skaļi, jo zāles tālākajā kaktā varētu vēlēties vēl mazliet skaļāk. ļoti iepriecināja setliste ar vecajām dziesmām, sen nebija dzirdētas. brauciet vēl, noteikti iešu atkal.
varens pārsteigums bija koncerta sākums ar rīgas doma skolas kora uznācienu, un divu dziesmu priekšnesumu. pirmo dziesmu gan pieteica, gan arī solists dziedāja kā “ōne diš” — varēja jau tomēr piestrādāt pie izrunas, un otrās dziesmas soliste bija, nu… kā man te ar mūziku saistīti ļaudis izteicās, “american idol” pirmo kārtu neizturētu. par to viņu dārziņā pāris akmeņi arī no manis.

arī šis pasākums nu ir piedzīvots — lielisks koncerts, ar ausīm tīkamu setlisti un smuku lāzeršovu, un mazliet uguņošanu (tas laikam tagad modē, bet ramsi tāpat pārspļaut būs grūti). arēnas vidū novietotā skatuve no pirmā stāva sektoriem bija labi pārskatāma, un puiši ar ģitārām diezgan enerģiski vicoja no viena stūra uz otru, parādoties te vienā, te otrā skatuves pusē, tā lai neviens no faniem netiktu apbižots. skaņa gan bija diezgan ne pārāk, brīžiem pat dīvaina, jeb to tagad sauc par specefektu? bet kopumā koncerts vairāk kā divu stundu garumā deva lielisku pozitīvu emociju lādiņu, kā arī patīkams bija noslēgums — bez iedomības vai augstprātības — koncerts beidzies, ovācijas jau arī pieklusušas, bet čaļi vēl ņemās pa skatuvi, sēj publikā mediatorus, spārda melnās bumbas, Larss izdāļā bungu vālītes un katrs uzsauc pa novēlējumam, likās ka viņiem pašiem patīk mazliet padauzīties.
atsevišķs stāsts ir publika, kuru dažkārt ir interesanti pavērot. arī šajā pasākumā bija gana kolorīts pētāmais materiāls — gan snobiņi, kuri savās ložās laiski smirdināja cigārus, gan pēc melleņu zaptes smaržojoša, miesās padevusies dāma, kura apsēdās man blakus un ar savu draudzeni skaļi pārsprieda koncertu organizācijas trūkumus, un ka būtu pareizi. ak jā, īsi pirms metallicas uznākšanas uz skatuves viņas vēl aiztecēja uz bufeti pēc glāzes izcili smirdīga brendija, bet par laimi, manas bažas, ka kādā neartikulētā emociju izpausmē tikšu apliets ar to mēslu, nepiepildījās. zālē netrūka arī ārzemnieku no igaunijas (igauņu blīvumu pilsētā labi varēja jau pamanīt arī pirms koncerta, un man pat ir aizdomas, ka viņi arī bija pie vainas, ka vairākos statoilos pēc kārtas bija izēstas visas gardās pekanriekstu maizītes). dažas rindas priekša sēdēja kāda karstasinīga igauņu dāma, nu vispār neko daudz viņa nesēdēja, vairāk gan lēkāja, un vienu brīdi bija tā iekarsusi, ka ielaidusi roku sava pavadoņa matu cirtās, mēģināja arī viņu piecelt kājās, par ko dabūja visai skarbu cirtienu pa pēcpusi. vispār bija interesanti. ā, un vēl mani šādos koncertos nebeidz pārsteigt publika, kura savos telefonos mēģina iefotogrāfēt vai nofilmēt koncertu. nu kāpēc, kāpēc ko?! tāpat tur nekas nesanāk, taču paskatoties apkārt visur spīd telefonu ekrāni, un ļaudis ļoti svarīgam sejām fokusējas uz saviem aparātiņiem, nevis uz to, kas notiek uz skatuves. vajadzētu aizliegt ierasties uz koncertiem ar telefoniem un fotoaparātiem.
ā, es vēl atcerējos, ka tālajā 2006. gadā tallinas koncertā Hetfīlds un Ulrihs izskatījās krietni vien vecāki un vārgāki nekā šajā koncertā, kur dzīvesspars tā vien spraucās pa visām vīlēm laukā.

skaļi, karsti, daudz.

atbrauca, uzdziedāja un aizbrauca. merlins. tāds smieklīgs, sakrāsojies vīrelis. švaki. biju gaidījis ko vairāk. ja ne kustīgu bildi uz lielā ekrāna, lai arī zālē stāvošā publika redz kas darās uz skatuves, tad vismaz krāšņāku šovu ar visādiem elementiem. tas ko vakar varēja redzēt bija ļoti vāji. un stunda divdesmit šādas klases koncertam (nu merlins droši vien pats domā, ka viņš ir Tajā klasē) ir nepieklājīgi maz. nu un kāds koncerts tādas ovācijas, tā ka nav ko apvainoties (kā var nojaust no raksta dienā, tad merlinonkulis esot mazliet apvainojies par kūtro publiku).
bez tā visa bija arī interesantas lietas — piemēram biļešu kontrolieri arēnā neielaida dažus apmeklētajus, jo viņiem bija viltotas biļetes (nenolasījās svītrkods), cik pa ausu galam dzirdēju, esot pirktas pēc sludinājuma esesā. otra, iepriekš nenovērota lieta bija biļešu kontrolieri arī pie ieejām zālē, un vērīgi kontrolēja biļešu atbilstību sektoriem, līdz ar ko izgāzās plāns vērot koncertu no kādas brīvas sēžamvietas.