kategorijas 'Uncategorized' arh?vs

Feb 02 2015

Tēja ar pienu

ierakst?ja kategorij? Uncategorized

v
Kopš es sevi atceros, nu labi, varbūt drusku mazāk, es dzeru melno tēju ar pienu. Man tā garšo. Un pusotra tējkarote cukura. Kāpēc un kā es sāku dzert tēju ar pienu — par to vēsture klusē. Varbūt kādas grāmatas iespaidā, vai filmas, kur “angļi dzer tēju”. Es, protams, tāds neesmu vienīgais, zinu vēl cilvēkus, kuri tā dzer tēju, bet netrūkst arī tādu, kuri neizpratnē ieplēš acis vai riebumā saviebjas. Un arī ne visās ēdināšanas iestādēs apkalpojošais personāls ir morāli gatavs pieņemt šādu, it kā parastu, pasūtījumu. Kafija ar pienu ir pašsaprotami, bet tēja ar pienu, kā jūs to domājiet? Regulāri apmeklējot kādu vietu, un ikdienā pasūtot tēju ar pienu, jau vairs nav jāskaidro, kas tas ir, un ka es to plānoju dzert, taču joprojām ir vietas, kur man sava vīzija par tēju ar pienu ir jāpastāsta sīkāk. Līdz šim jautrākais brīdis bija pirmajā janvārī pirms gada, kad Baltezera “Vanaga Ligzdā” nācās vairākkārt skaidrot šo dīvaino dzēriena konceptu, rezultātā saņemot glāzi tējas un glāzi piena. Iespējams, ka šo kļūmi varētu norakstīt uz pirmo janvāri — svētki tomēr, bet tāpat, kopš tās reizes ar pilnīgi citu interesi restorānā pasūtu tēju ar pienu.

viens koment?ts

Nov 20 2013

Polijas vēju pilsēta Gdaņska.

Danzig HBf
Ja neskaita vienu vakaru Varšavā un vēl vienu vakaru Krakovā, tad parasti Poliju redzēju pa auto logu ātri tai traucoties cauri, un burkšķot par nekārtībām uz ceļiem. Itkā tepat blakus, bet tomēr diezgan sveša — tāpēc šogad par rudens ceļojuma mērķi tika izvēlēta senā prūšu pilsēta Danciga, jeb kā poļi viņu dēvē — Gdaņska. Nokļūšana Gdaņskā ar auto prasīja vienpadsmit stundas — tomēr astoņsimts kilometri ne pārāk taisnu ceļu. Sākotnēji gan googlemaps piedāvāja 700 kilometrus desmit stundās (vai caur Kaļiņingradu vēl ātrāk, tik tur tās vīzas), bet beigās tomēr saskrēja visi astoņi simti. Tā kā no Rīgas izbraucām sestdien trijos pēcpusdienā, tad par laimi pa Polijas līkumainajiem ceļiem sanāca braukt pa nakti, kas ir vislabākais laiks autobraukšanai Polijā — ceļi ir praktiski tukši, atšķirībā no pārslogotās satiksmes dienas laikā. Bet jāatzīmē, ka kaut arī poļi nemāk būvēt taisnus ceļus, tie tomēr ir bez bedrēm un ar relatīvi labu asfaltu.
Tātad Gdaņsku sasniedzām tādā pavēlā vakarā, ap vieniem pēc vietējā laika, un ātri atraduši airbnb rezervētās naktsmājas devāmies pie miera. Šoreiz no daudzajiem airbnb piedāvājumiem palaimējās rezervēt veselu vienistabas dzīvokli, nevis tikai atsevišķu istabu, tā ka varējām šiki uzdzīvot netraucējot saimniekus.
Divās dienās paviesojāmies dažados pilsētas nostūros — Vesterplatē pie jūras, vecpilsētā, vecajos nocietinājumu bastionos, jaunajos rajonos, piepilsētas mežā. Kā parasti šādos gadījumos galvenais ceļvedis bija geoslēpņi — interesantās, un ne pārāk interesantās vietās. Jāatzīst, ka poļi slēpņot nemāk, un no Gdaņskā atrastajiem slēpņiem tā īsti atmiņā nav palicis neviens. Bet pilsēta patika — vecpilsēta ar vecajām noliktavām mazliet pat atgādināja Hamburgu. Gdaņskas dzelzceļa stacija ir viena no skaistākajām stacijas ēkām, kādas esmu redzējis, un peroni ar koka jumtiņiem… vilcieni gan bija nesmuki. Tad vēl bija daudz ostas un kuģi visās malās, labi organizēta moderna tramvaju satiksme un visur ļoti daudz cilvēku. Un smieklīgas izkārtnes un ceļazīmes. Protams, ievērtējām arī veikalu piedāvajumu — nekas īpašs, sortiments apmēram tāds pats, tikai pārtika mazliet lētāka. Un par pārsteigumu, pārtikas veikalos gozējās arī Latvijas jogurti. Diemžēl ne tik daudz, cik Latvijā ir poļu jogurti, bet tomēr patīkami. Tad vēl poļiem ir dīvaina izpratne par beķerejām, kuras viņi sauc par “piekarnia” un “cukernia” — vitrīnas pilnas ar šķebīgi saldām un pārcukurotam smalkmaizītēm, neviena speķa pīrādziņa, ne vienas siera bulciņas… Toties poļu/krievu/kaukāza nacionālajā restorānā skanēja dzīvā mūzika, un bija tāda ~trīsdesmito gadu atmosfēra, un interesanta ēdienkarte.
Ar divām dienām Gdaņskā pietika, taču vēl neapskatītas palika Sopota un Gdiņa, ne velti šīs trīs pilsētas sauc par Trojmiesto. Būs jāatgriežas.

koment?ru nav