kategorijas 'stils' arh?vs

Jan 06 2014

par attieksmi.

ierakst?ja kategorij? dzīve,stils

Šķirstīju iru, un ieraudzīju eleganti definētu definētas attieksmes. Kur vēl precīzāk to visu var pateikt?

5 attieksmes, kuras Ansis Stabingis cenšas vairot savā dzīvē un novēl arī citiem

Apzinātība – būt klātesošam, būt šeit un tagad, tajā vienīgajā un brīnišķīgajā mirklī, ko sauc par «tagadni». Nenoklīst prāta konstrukcijās, domās, analīzē.

Brīnīšanās – skatīties uz pasauli bērna (nevis viszinoša eksperta) acīm. Pasaule ir daudz vairāk, nekā mēs jebkad spēsim izzināt. Un, ja man liekas, ka esmu visu sapratis, tad kaut ko vēl neesmu pamanījis.

Pieņemšana – pasaule ir tāda, kāda tā ir. Ja es strīdos ar pasauli, tad neizbēgami zaudēšu un cietīšu. Ja es vēlos kaut ko mainīt, man jāsāk ar tā pieņemšanu.

Nepieķeršanās – ļaut lietām notikt, plūst, mainīties, transformēties, ritināties un risināties. Piedzīvot to, kas ir, necenšoties noturēt domas, idejas, stāvokļus, cilvēkus, attiecības.

Pateicība – katru dienu pamanīt to, par ko varu būt pateicīgs cilvēkiem, pasaulei, liktenim, Dievam. Ja ne citādi, tad vienmēr varu būt pateicīgs par iespēju un par mācību.

viens koment?ts

Dec 02 2013

Bildes 2013

ierakst?ja kategorij? hronika,stils

Vakar biju uz festivāla Bildes veterānu koncertu. Nu smuki jau viņi tur tā spēlē, katra grupa pa divām dziesmām ar Vari Vētru pa vidu un Liepājas Brāļiem noslēgumā. Kā parasti šādos koncertos bija interesanti pavērot publiku, kurā bija pārstāvētas visas vecuma grupas. Bērneļi protams dzīvoja sava pasaulē, skraidīja pa zāli un jutās labi. Gados jauni cilvēki, nu tur daži hipsteri un tā, ar izbrīnu skatījās, piemēram Pērkona uzstāšanos — “wtf, kāpēc visi ceļas kājās un dzied līdzi? tā kautkāda populāra grupa?!”
Lielākā publikas daļa droši vien nāk uz bilžu koncertiem jau kopš pašiem pirmsākumiem visus divdesmit astoņus gadus, un daudz maz zin ko gaidīt no koncerta un to arī sagaida. Tomēr pa vidu nez kādas sagadīšanās dēļ bija arī kāda dāma ar kungu gados (dāma arī bija gados, ne tikai kungs), kura nez kādas sagadīšanās pēc sēdēja mums blakus, un dusmīgi pūta un stenēja, un daudz dažādos veidos lika noprast, ka koncerts viņi absolūti riebjas. Brīžos, kad zāle cēlās kājās un dziedāja līdzi, dāma raidīdama iznīcinošus skatienus palika sēžot. Un galu galā neizturēja, un nesagaidot beigas tomēr pameta zāli. Es nesaprotu — koncerta programma un dalībnieku saraksts taču nav nekāds noslēpums, ja jau tu nāc uz konceertu, tad taču apmēram ir nojausma, kāpēc un ko tu gribi redzēt. Es taču neeju uz lēdijām gāgām un lienēm šomasēm, lai sēdētu zālē un purpinātu. Bet tāpat, koncerts bija lielisks, bija prieks atkal uz vienas skatuves redzēt viņus visus. Tagad atkal jāgaida nākamais gads.

viens koment?ts

Nov 28 2013

Ziemassvētku kūka

ierakst?ja kategorij? hronika,stils

Ziemassvētku kūkai ir pietiekami sena vēsture un daudz dažādas variācijas — gan angļu Christmas cake, gan vācu Weichnachststollen un vēl citas versijas. Neskatoties, ka jau kūkas nosaukums norāda, ka tas būs Ziemassvētku kārums, tās gatavošanas process pats par sevi ir ievērības cienīgs un aizraujošs notikums. Es ar šo konditorejas izstrādājumu saskāros pirms gadiem pieciem — kūka vēl bija procesā, bet jau laistīšanas stadijā, tā ka tiku pie gabaliņa ievērtēšanai. Pirms diviem gadiem paši izlēmām pamēģināt pagatavot — sanāca ļoti laba, pagājšgad arī, un izskatās, ka šogad arī būs. Kā jau sākumā minēju, tad pati kūka ir viena liela improvizācija, un katru reizi tā būs savādāka — galvenokārt tapēc, ka kūkas recepte katru gadu tiek meklēta no jauna, un tad no vairākām atrastajām receptēm tiek salikta viena, ņēmot vērā pieejamās sastāvdaļas, izejmateriālus un tehniku.
Tātad secība ir sekojoša — dodamies uz veikalu un pērkam sastāvdaļas — dažādus žāvētos augļus, rozīnes, plūmes, riekstus u.t.t. Apmēram pa 200 g no katra veida, jo visam pārējam vajadzētu būt mājās — miltiem, olām un tamlīdzīgi. Protams svarīga procesa un kūkas sastāvdaļa ir rums. Vai brendijs. Vai šerijs. Kas nu kuram labāk patīk. Atzīšos, ka kūka uz šerija bāzes man garšoja labāk, nekā pagājušā gada kalvadosa kūka. Bet nepamēģināsi, neuzzināsi.

Pagatavošana, pirmā daļa.
Ņemam 250g mandeles, 180g lazdu riekstus, 300g rozīnes, 420g žāvētas aprikozes, 190g dzērveņu sukādes, 100g ruma, kādu pusglāzi brūkleņu ievārījuma, sarīvētu puscitrona miziņu, pustējkarote vanļas, otra pustējkarote kanēļa. Ieraujam malku ruma, sasmalcinām aprikozes un lielās rozīnes, vēl viens malks ruma un sasmalcinām arī riekstus. Ne pārāk smalki, apmēram uz pusēm. Visus augstāk minētos ingredientus saberam vienā bļodā, aplaistām ar rumu (vai ar citu izvēlēto dzērienu), rūpīgi samaisām, un atkārtoti pielejam glāzes. Ingredientu maisījumu nosedz un liek uz diennakti ievilkties, paši turpinām baudīt vakaru.

Otrā daļa.
Nākamajā dienā (vai aiznākamajā, atkarīgs, kad atcerās par žāvēto augļu bļodu un kūkas pagatavošanu) ņem divas glāzes miltu, tējkaroti kanēļa, glāzi ruma, tējkaroti muskatriekstu, pustējkaroti maltas krustnagliņas, tējkaroti cepamā pulvera un pustējkaroti sāls. Visas sastāvdaļas, izņemot rumu, rūpīgi samaisa vienā bļodā. Rumu dzer.
Otrā bļodā saputo paciņu sviesta (250g) un glāzi cukura, rūpīgi sakuļ un pa vienai pievieno sešas olas. Tā kā ledusskapī ir tikai četras, tad neko darīt, fiksi jāaizskrien uz tuvējo bodi vēl pēc olām. Kad visas olas veiksmīgi pievienotas un masa rūpīgi sakulta, pieber pirmās bļodas saturu un rūpīgi samaisa. Neaizmirstam par malku ruma!
Tam visam šajā brīdī būtu jāpieber arī iepriekšējās dienas žāvēto augļu maisījums, tikai izskatās, ka bļodā nebūs tik daudz vietas, tāpēc sameklējam lielāku bļodu, kurā var ērti pārbērt mīklu un žāvētos augļus. Tomēr arī šoreiz acumērs mūs ir pievīlis, un pāris saujas žāvēto augļu tomēr paliek pāri (malks ruma). Ņemam vislielāko bļodu, beram visu tajā, noslaukam galdu un rūpīgi maisām bļodas saturu.
Salejam kūku formā un šaujam līdz 120°C uzkarsētā krāsnī. Cepj kamēr gatavs, jeb kādas 2 — 3 stundas, līdz pie sērkociņa nelīp mīkla.
Svarīgi! Tā kā kūka cepjas gana ilgi, tad būtu vēlams uzmanīt pulksteni, lai tukšā ruma pudele jūs nepārsteigu nesagatavotus pēc desmitiem vakarā.
Kad kūka atdzisusi, to pārklāj ar rumā mērcētu marli, ietin folijā un liek vēsā vietā nogatavoties vismaz uz četrām nedēļām, ik pārdienas aplaistot ar rumu. Ieplānojiet gatavošanās laiku laicīgi, nu jau pēdējais brīdis — līdz Z-svētkiem jau mazāk par mēnesi.

3 koment?ri

Jun 10 2013

Otava ё

ierakst?ja kategorij? hronika,stils

Otava jo
Par šo Pēterburgas orķestri biju dzirdējis daudz pozitīvas atsauksmes, bet klātienē tā arī nebija gadījies noķert, ja neskaita attālas atskaņas vienā no LabaDaba festivāliem. Tur arī bija pirmā vieta, kur labos vārdus par šo grupu dzirdēju, bet jau pēc uzstāšanās. Pēcāk šad tad lasīju atsauksmes par feinajiem koncertiem vecrīgā un kur vēl, bet kā vienmēr — novēloti. Tomēr ir taisnība virs zemes, un piekdien, ejot cauri Vecrīgai, Doma laukumā pamanīju necilu afišu, ka 10.jūnijā alus dārza viesus izklaidēs Otava jō. Šis fakts tika ierakstīts visos plānotājos un kalendāros, un rezultējās ar ļoti jauku un enerģisku koncertiņu. Spēlētas tika gan tautas dziesmas, gan Bēthovens, gan Makgovans, tā viegli, kā rotaļājoties. Mūzika labam garastāvoklim īsāk sakot. Ļoti patika, lieku plusu. Tuvākā uzstāšanās būšot Cēsīs, 27.jūlijā.

2 koment?ri

Apr 30 2013

rāvējslēdzēja princips.

ierakst?ja kategorij? hronika,stils


Vienu vakaru nejauši sanāca braukt pa, kas nu tā ir par ielu — Raņķa dambis, vai jau Daugavgrīvas iela? Jāņasēta saka, ka tomēr Daugavgrīvas iela.
Tātad Daugavgrīvas iela, virzienā uz Iļģuciemu, tieši pirms vanšu tilta — šajā vietā notiek būvdarbi un iepriekšējo trīs joslu vietā iela ir kļuvusi par divu joslu ielu, un īsi pirms vanšu tilta tā kļūst par vienas joslas ielu. Darbadienu vakaros, kad darbaļauži dodas mājup, satiksme ir diezgan intensīva, un veidojas tāds kā sastrēgums. Kas interesanti, jau no krustojuma ar Balasta dambi visi sastājas smuki vienā garā rindā un lēnām stāv, nevis izmantojot abas joslas un sašaurinājumā ērti pēc rāvējslēdzēja principa pārkārtojas un aizbrauc. Es pats arī izvēlējos braukt pa brīvo kreiso joslu līdz sašaurinājumam un tur pārkārtoties pa labi, taču acīmredzot tā rīkoties ir ļoti nepopulāri — kādi trīs autovadītāji bija gatavi drīzāk “uzspēlēt vilcieniņos” un ieskriet viens otram pakaļā, nekā ļaut pārkārtoties.

Vakar vakarā braucu mājās ar riteni, un speciāli apstājos pavērot no augšas, kas notiek tieši tajā pat vietā. Īstenībā jau nav nemaz tik slikti, apmēram divas trešdaļas vadītāju ir gana pieklājīgi ļaudis un ievērojot rāvējslēdzēja principu palaiž pārkārtoties tos, kuriem beidzas josla, bet protams ir arī spītnieki, kuri kā ietiepīgi āži ne par ko nepiekāpsies un nepalaidīs otru. Vēl viens novērojums — autobraucēji izvairās izmantot brīvo kreiso joslu un stāv garajā rindā. Droši vien tāpēc, ka gadās tie pāris principiālie nelaidēji.
Bet tas viss ir labi — autovadītāju kultūrai un savstarpējai laipnībai ir kur augt, citādi viss būtu kārtīgi un garlaicīgi.

2 koment?ri

Apr 23 2013

Ikdienas radioraidījumi.

ierakst?ja kategorij? hronika,kur lai to liek?!,stils

Man reāli ir paveicies — gandrīz katru dienu sanāk noklausīties populārzinātnisku lekciju par dažādām tēmām. Piemēram šī rīta tēma bija piena izstrādājumu baktērijas un govju gremošanas īpatnības. Uzzināju daudz jauna, pat nevajadzēja uzdot jautājumus, atbildes bira pašas. Arī par to, ka konditorejas rūpnīcas saldā krējuma baktērijas iznīcina ar radiāciju. Citkārt tiek apskatītas dažādas būvniecības tehnoloģijas, to plusi un mīnusi, moderno būvmateriālu trūkumi un klasisko materiālu priekšrocības, zemūdeņu konstrukcijas un kosmosa stacijas, ikdienas dzīve padomju armijā un tamlīdzīgi. Protams, arī auto tēmas netiek aizmirstas, piemēram, reiz diezgan plaši tika apskatīts jautājums, vai ar auto drošāk ir iebraukt betona vai koka stabā.
Jā, brīnumjaukas tās radiopārraides.

3 koment?ri

Dec 14 2012

MUSE

ierakst?ja kategorij? hronika,stils

Vakar beidzot trāpīju uz Muse koncertu arēnā Rīga. Vispār, nav jau gluži tā, ka iepriekš nevarēju trāpīt, bet vienkārši nesanāca. Pirmajā reizē, kad Muse bija Rīgā pirms pieciem vai sešiem gadiem, man šis vārds neko neizteica, tikai pēc koncerta dzirdēju, kā visi sajūsminās, kā Muse esot norāvusi jumtu, un esot bijis ārprātā labs koncis. Tāpat arī uz otro koncertu Rīgā (bija taču vēl viens, vai ne? jeb es kautko jaucu?) neaizgāju un tajā Positivusā arī nebiju, tā ka šīs grupas skatuves uzvedumi palika man miglā tīti. Zināmu ieskatu, tādu diezgan pozitīvu viņu daiļradē sniedza visnotaļ enerģiski un klausāmi ieraksti, tā ka atlika vien aizdoties kādreiz un noskatīties arī klātienē. Iet vai neiet uz vakardienas koncertu arī diezgan ilgi domāju, nebija tādas konkrētas pārliecības, līdz pirms kādam divām nedēļām tomēr nolēmām, ka jāiet, un arī biļetes arī bija brīvi iegādājamas. Koncerts bija ļoti labs, ar krāšņu eirovīzijas skatuvi un visādām gaismiņām un tā. Vispār skatuve bija pat pārāk spoža un mūziķi brīžiem pat palika otrajā plānā. Muzikālais sniegus visā visumā arī bija labs un man tīri labi patika, bet šī nav gluži mana iemīļotākā grupa, tā ka diez vai atkārtoti uz Muse koncertu vēl došos. Bet kas to zina, varbūt ka kādreiz aiziešu arī.

koment?ru nav

Apr 16 2012

velo ēras sākums.

ierakst?ja kategorij? hronika,stils

pontons
tā tajā dzīvē gadās — viena ēra beidzas, cita atkal sākas. tā nu arī man, neizskaidrojamu apstākļu dēļ tikai tagad, atkal ir sākusies velo ēra. bet labāk vēlāk, nekā nekad. turklāt laiciņš vakar arī bija tik ļoti piemērots, ka brangi sanāca izbraukāties pa jūrmalas veloceliņu šurpu turpu un atrast arī pāris kārbiņas. izmetām arī pāris neloģiskus lokus pa jūrmalu — pilsēta ar augstāko dīvaiņu koncentrāciju latvijā. ja pelēkā ikdiena sāk nomākt, tad droši var aizdoties uz jūrmalu pabrīnīties par Ludviga otrā cienīgiem arhitektūras šedevriem, ar kuriem acīm redzot kaimiņi cenšas pārsteigt viens otru. ja ir lieka nauda, tad vienu otru sapņu pili var arī nopirkt — vismaz tā liecina izkārtnes pie šīm mājām. diemžēl neskaitāmi izdemolētie grausti skarbi kontrastē un noteikti neuzlabo pilsētas pievilcību. kaut gan, vidējam jaunā viļņa apmeklētājam tas arī nebūtu svarīgi. nevarēju vienaldzīgi pabraukt garām iestādījumam ar nosaukumu “pontons” — nē, tā nav jahtu piestātne, vai kafejnīca lielupes krastā, vai ar jebkādu saistību vismaz ar peldošu mucu, nē tā ir frizētava. un vismaz divu kvartālu attālumā no ūdens. ģeniāli kreatīvs merčendaizings. turklāt man ir aizdomas, ka nosaukumam ir lielāka saistība ar pontošanu, nekā ar pontoniem. vai arī par pontoniem bulduros dēvē tos kuri ponto? viens tāds pontons ar bandīta purnu ar vecu bumeri centās man uzbraukt invalīdu stāvvietā (es tur nebiju noparkojies, tikai braucu ar riteni)
jā, un dienas noslēgumā, meklējot veloceliņa slēpņa gala konteineru sanāca novērot daudz dažādu garumu un resnumu čūsku murskuli. nekad agrāk vienuviet tik daudz rāpuļus nebija sanācis sastapt, šeit bija kādas divdesmit, kuras sabaidītas aizčabēja pa sausajām lapām nenosakāmos virzienos. arī spraugā starp akmeņiem, no kuras bija jāķeksē ārā meklētā kastīte, bija iespraukusies viena trīsceturtdaļcollu čūskiņa — nācās ar zaru uzmanīgi pakacēt malā, lai tiktu pie mērķa.

Velo ēras sākums

2 koment?ri

Mar 07 2012

ar liftiem uzmanīgi!

ierakst?ja kategorij? kriminālstāsti,stils

lifts slepkava

koment?ru nav

Feb 24 2012

negrābsties, ka nedabū pa nagiem!

ierakst?ja kategorij? ferrum,Rīgas skati,stils

NEPIESKĀRTIES!

koment?ru nav

turpu »