kategorijas 'kur lai to liek?!' arh?vs

Mar 13 2017

Ceļojums laikā.

ierakst?ja kategorij? ferrum,kur lai to liek?!


pau sesto gadu gatavojoties skarbākajam Latvijas slēpņošanas pasākumam “AMPPN2017″, pāris pēdējās nedēļas pagāja štukojot, montējot un kodējot visādus brīnumainus uzdevumus, ar ko pārsteigt eventa dalībniekus. Viens no šādiem uzdevumiem bija ieplānots pavecs telefons ar ripu, no kura, uzgriežot pareizu numuru, varētu piezvanīt operatoram un dzīvajā parunāties. Šis telefons jau tika izmanots pāris reizes iepriekšējos pasākumos, tāpēc nekādu lielo pārsteigumu dalībniekos nesagādātu, tik vien, kā tā dzīvās sarunas fīča — tāds, kā zvans uz pagājušo gadsimtu, kad nemaz savādāku tālruņa aparātu nebija. Arī tehnoloģiski nekādu īpašu izaicinājumu — telefons, kā telefons, iekšā arduino ar GSM dēli, nedaudz koda un viss strādā. Iekšēji, protams, bija tāda kā neapmierinātība, tāda kā nepabeigta darba sajūta, tāpēc ik pa laikam tika pašķirstīts Latvijas ss.lv un ēbajs, lūkojoties pēc kāda interesantāka tālruņa modeļa. Ēbajā uzpeldēja smuks padomju laika taksofons par ārprātīgiem 250 eiro — puse no pasākuma budžeta. Atlika vien nopūsties, un aizvērt lapu. Sapnis tomēr nemeta plinti krūmos un pašķirstīja vēl arī citas sludinājumu vietnes — un Lietuvas skelbiu.lt mums uzsmaidīja veiksme (līdz Vācijas SS pat netikām) — kāds Eduardas no Klaipēdas piedāvāja kāroto iekārtu par 40 lietuviešu eiro! Daudz nedomādami, nodibinājām sakarus ar Eduardas, sarunājām, ka mēs viņam pa paypalas pārskaitām naudu, un viņš mums caur Omiva paštomatas sūta taksofonas. Kopējā summa ar Omnivas sūtīšanas izmaksām sanāca apaļi 50 eiro, bet pārskaitot netika ņemta vērā paypala komisijas maksa, un Eduardas saņēma 47.95. Eduardas nebija diez cik pretīmnākošs, un nenovērtēja mūsu pūles atbrīvojot viņu no lieka dzelzs gabala — saglabāja stingru un nepiekāpīgu pozīciju iztrūkstošo 2.05 eiro jautājumā. Atlikumu aizripinājām viņam atkārtotā tranzakcijā, un viņš, kā solīts, jau tās pašas dienas vakarā telefona aparātu iestūma Omnivas pakomātā jeb paštomātā, kā tās ierīces sauc uz dienvidiem no Kāķišķes. Pēc pusotras dienas nepacietīgas gaidīšanas iekārta veiksmīgi atceļoja līdz Rīgai, kur tika sagaidīta ar vispārēju sajūsmu un apbrīnu. Un tad sākās pirmais izaicinājums — taksofons bija aizslēgts, un atslēga komplektā nenāca. Lai varētu izmanot šo iekārtu plānotajiem mērķiem, mums tomēr vajadzēja tikt tajā iekšā, un tas nebija tik vienkārši, kā es to biju iedomājies. Pirmkārt, taksofons pats par sevi ir diezgan labi nodrošināts pret vandālismu, un arī abas atslēgas (viena lai tiktu klāt pie telefona elektronikas, otra — naudas krātuvei) ir gana nopietnas un nav viegli atveramas. Vienu vakaru mēs nomocījāmies visādi mēģinot atmūķēt pusapaļo slēdzeni pašu spēkiem, noskatījāmies kādus desmit lieliskus pamācību video jūtūbē, izlasījām krievneta forumus un pieejamās instrukcijas, bet bez rezultātiem. Brutāli urbt vai zāģēt negribējās, lai saglabātu autentisku telefona izskatu. Pa ceļam, kādā Krievijas forumā uzzinājām, ka šādi aparāti, ja parādās pārdošanā Krievijā, maksā tā no 450 līdz 700 eiro — tajā mirklī mēs nopriecājāmies, ka Eduardas nebija veicis rūpīgu tirgus izpēti, un praktiski aparātu mums ir uzdāvinājis. Tātad, pirmajā vakarā izsmēluši savas kramplaužu spējas, pusdesmitos ieradāmies pie atslēgu meistara Spicē, ar lūgumu atvērt to sasodīto slēdzeni. Atslēgu meistars rūpīgi nopētīja slēdzeni, un nogrozīja galvu — nē, šitādu viņs atvērt nemācēs, varot tikai izurbt. Nu to mēs tā kā paši mākam, bet tomēr, varbūt var kaut kā pacensties, un mēģināt tikt iekšā tajā kastē? Atslēgu meistars beigās piekrita, un pēc neilga cīniņa slēdzenē nolauza atslēgu. Vēl pēc brīža viņš tomēr nolauzto atslēgu veiksmīgi izķimerēja ārā, un nosauca mums profesionāla atslēgu mūķētāja numuru (kurš, kā izrādās, man jau bija kontaktos).
Nākamajā dienā Sapnis ar telefonu bija sastopams dažādos televīzijas kabinetos, konsultējoties ar pagājušā gadsimta telekomunikāciju speciālistiem par iespējām tikt iekšā tajā sasodītajā kastē, bet tomēr bez rezultātiem. Paralēli es pašķirstīju internetā pieejamo kramplaužu mājaslapas, un dažiem cerīgākajiem piezvanīju apjautāties par viņu spējām, tomēr, pēc slēdzenes fotogrāfiju nosūtīšanas, kā reālākais variants, tika piedāvāts urbšanas pakalpojums un “pēc tam paskatīsimies”. Tā arī, pēc vairākkārtējiem neveiksmīgiem mēģinājumiem godīgi atvērt telefonu, metām mieru un ņēmām talkā urbjmašīnu. Sākumā bija plāns ar mazu urbīti izurbināt slēdzenes iekšas, pārāk nesabojājot slēdzenes ārpusi, bet soli pa solim, no 3mm urbja tiku līdz 13mm urbim, milzīgam caurumam slēdzenē un telefons beidzot bija vaļā!

Sarežģītākā daļa bija paveikta, tālāk jau vienkārši — visu lieko ārā, arduino un poverbanku iekšā, un uz mežu prom. Apmēram tā arī bija, ja vien klausule darbotos kā nākas. Ja mikrofons strādāja gana labi, tad skaļrunis gan ar arduino plati nevēlējās sadarboties, un turklāt bija ieslēdzies klausulē ar skrūvi, kura izskatās pēc sivēna šņukura. Respektīvi, bija jāsameklē skrūvgriezis ar diviem ragiem, lai to atskrūvētu. Kas interesanti, profesionālo instrumentu veikalos šādu skrūvgriezi nevarēja dabūt, ja nu vienīgi pasūtīt par bargu naudu, bet Kuršos bija lēts visādu jocīgu formu skrūvgriežu uzgaļu komplekts, kurā bija arī vajadzīgās formas uzgalis. Tā nu arī pēdējais padomju tehnikas aizsardzības bastions bija kritis, mēs bijām tikuši iekšā visur, kur vajadzēja tikt. Klausulē tika iemontēts skaļrunis un mikrofons no savu laiku nokalpojušām VOIP austiņām, pāris trūkstošas detaļas izdrukātas ar 3d printeri, iemontēts arduino ar jaunāko firmvāri — un, kā par brīnumu viss arī strādāja, varējām veikt zvanus GSM tīklā.

Protams, laboratorijas apstākļos strādā viss kā nākas, bet realitātē ir kā ir, īpaši, ja GSM tīklam paredzētu ierīci novieto mežā, kur nav zonas. Šis bija tāds kā negaidīts pavērsiens, un pat mazliet izsita mūs no sliedēm, kā arī aizkavēja pasākuma starta šāvienu par kādu pusstundu. Izmēģinājuši dažādas metodes telefonu atdzīvināt, beigās metām mieru, un atstājām lai pie koka skaisti izskatās. Gan jau sataisīsim un pārbaudīsim visu uz nākamo reizi.
Varbūt.

2 koment?ri

Apr 23 2013

Ikdienas radioraidījumi.

ierakst?ja kategorij? hronika,kur lai to liek?!,stils

Man reāli ir paveicies — gandrīz katru dienu sanāk noklausīties populārzinātnisku lekciju par dažādām tēmām. Piemēram šī rīta tēma bija piena izstrādājumu baktērijas un govju gremošanas īpatnības. Uzzināju daudz jauna, pat nevajadzēja uzdot jautājumus, atbildes bira pašas. Arī par to, ka konditorejas rūpnīcas saldā krējuma baktērijas iznīcina ar radiāciju. Citkārt tiek apskatītas dažādas būvniecības tehnoloģijas, to plusi un mīnusi, moderno būvmateriālu trūkumi un klasisko materiālu priekšrocības, zemūdeņu konstrukcijas un kosmosa stacijas, ikdienas dzīve padomju armijā un tamlīdzīgi. Protams, arī auto tēmas netiek aizmirstas, piemēram, reiz diezgan plaši tika apskatīts jautājums, vai ar auto drošāk ir iebraukt betona vai koka stabā.
Jā, brīnumjaukas tās radiopārraides.

3 koment?ri

Mar 18 2013

par paziņu loku

ierakst?ja kategorij? kur lai to liek?!

Vakar, sarunā pie pusdienu galda, ar Lauru nonācam pie secinājuma, ka mums ir kautkāds jocīgs draugu loks — brauc februārī uz Norvēģijas ziemeļiem, ziemā guļ teltīs, iet pārgājienā pāri Korsikai, kāpj kokos, nakts vidū brauc uz jūru skatīties ziemeļblāzmu, neatkarīgi no gadalaika airē savu kajaku pa jūru, brauc ceļojumā uz indiju un ķīnu, un dara vēl visādas neloģiskas lietas. Nav neviena normāla cilvēka, kurš brīvdienas pavadītu kopā ar ģimeni, kādā no iepirkšanās centriem, piemēram, brauktu kā normāls baltais cilvēks atpūsties uz turcijas kūrortu, vai vismaz kanāriju salām. Un protams, gozētos uz kāda prestiža žurnāla vāka — privātā dzīve vai kas jauns. Bet nē, visi kautkādi dīvaiņi.

viens koment?ts

Feb 01 2012

te neko nedrīkst.

ierakst?ja kategorij? ferrum,kur lai to liek?!,stils

aizliekts

koment?ru nav

Nov 11 2009

Andris līmē.

ierakst?ja kategorij? kur lai to liek?!,stils

šonakt sapnī redzēju, ka man pie mājas bija piebraucis Andris Šķēle, un uzlīmēja uz sētas savu aģitācijas uzlīmīti, tādu pavisam nelielu, apmēram plaukstas lielumā, protams oranžu ar melniem burtiem — “TĀ VIŠ I”. es mazliet neapmierināts izgāju ārā, jo kuram gan patīk, ka aplīmē sētas? mazliet parunājāmies, vispār viņš tāds sakarīgs džeks likās. un uzlīme arī bija ļoti profesionāli nostrādāta.
nez ko tas nozīmē?

viens koment?ts

Nov 04 2009

bmw pasažieris traumē vadītāju.

ierakst?ja kategorij? hronika,kur lai to liek?!

kā jums patīk tāds, pēdējā laika tendencēs ieturēts virsraksts? jeb labāk tomēr “BMW vadītājs izdzīvo pēc negadījuma”? bet tā ir vistīrākā patiesība, jo vakar kā gadījās, kā ne — es ļoti neapdomīgi biju pieķēries pie vidējās statnes, kad pasažieris aizcirta aizmugurējās durvis iespiežot arī manu roku. tajā brīdī jau bija diezgan sāpīgi un apkārtējiem bija neliela neizpratne, kas tad mani tā satrauc, un ko es te bļaustos par durvīm, bet beidzās viss labi, pirksti lokās. un no tā mēs varam secināt, ka man ir ļoti slaidi pirksti, vai arī bmw konstruktori ir padomājuši par tādiem lempjiem kā es.

viens koment?ts

Oct 09 2009

laika prognoze rītdienai.

ierakst?ja kategorij? hronika,kur lai to liek?!

Rīt Pērnavā gandrīz saulains, bez nokrišņiem, ZR vējelis un plus desmit grādi. Jābrauc pastīties, kas tur jauns.

koment?ru nav

Apr 01 2009

Sveika saule!

ierakst?ja kategorij? kur lai to liek?!

Laipni lūdzam WordPress. Šis ir jūsu pirmais raksts. Palabojiet vai izdzēsiet to, un tad sāciet blogošanu!

5 koment?ri

Mar 02 2008

kāpēc zebru sauc par lauvu?!

ierakst?ja kategorij? kur lai to liek?!,stils

tiko garām ejot iekš tv kastes redzēju fragmentu no kārtējā zvaigžņu šova – Liene Zostiņa un Edijs (vilks viņu zin, kas viņi tādi) dziedāja veco labo afrikāņu tautas dziesmu Mbube, viņa arī Wimmoweh aka The lion sleeps tonight. mākslinieki pirms kāpt uz skatuves bija pakļuvuši zem bodīartistu otām un pārtapuši stilizētos džungļu zvēros – Liene un vēl pāris tikpat slikti barotas meitenes bija iekrāsotas bronzas brūnumā ar melniem plankumiem/svītrām, acīmredzot lauvas. jā, sejas arī bija sazīmētas kā kaķveidīgajiem – krāsotāju brigāde bija strādājusi cītīgi, un jāatdzīst – gaumīgi. bet ne jau par to ir stāsts – arī Ediju bija nokrāsojuši, bet tikai par zebru – viss balts, plus melnas svītras. te nu jāsaka klasiķa vārdiem – sitiet mani ar saldētu foreli, bet kāda velna pēc gan žūrija, gan tā blondīne zilajā kleitā viņu sauca par lauvu?!

viens koment?ts

Feb 27 2008

jautājumi un atbildes

ierakst?ja kategorij? kur lai to liek?!

šad tad es paskatos googles analīzi, kādi sasāpējuši jautājumi meklētājus ir atveduši pie manis. neesmu jau nekāds austrumu gudrais, nē nē – rietumu dumjais arī nē :) bet varu sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

ar ko nokļūt līdz budapeštai? līdz budapeštai var nokļūt gan ar kājām, gan izmantojot dažādus transporta līdzekļus. vēlams līdzi ņemt pasi.

attālums līdz berlīnei – attālums līdz berlīnei ir relatīvs, ka jau viss šajā galaktikā. principā atkarīgs no atskaites punkta un mērvienībām tas var būt gan trīs collas, gan piectūkstošseptiņdesmitdivi kilometri.

attālums no liepāja līdz berlīne – šis jau ir konkrētāk formulēts jautājums, pie tam nominatīvā. attālums no liepāja līdz berlīne ir reāla vai iedomāta līnija garums, kura savienot liepāja un berlīne.

vai būs pasaules gals – jā būs gan. ar laiku viss jums būs.

attālums no neapoles līdz milānai – viss atkarīgs kā brauc un cik ļoti maldās, bet tā principā pa taisno 670 km.

cik ļoti man esi vajadzīga – jo vairāk, jo labāk. vispār par ko iet runa?

cik km no rīgas līdz berlīnei – 1300km ar auto, 850km ar pašlidotāju.

cik grieķijā olimps ir augsts – pats neesmu mērījis, bet tautā runā, ka 2917 m.

kāpēc es gribētu dzīvot atēnās – to nu es nezinu, kāpēc tu gribētu dzīvot atēnās.

kāds laiks ir kairā – tāds pats kā rīgā, jo gan ēģipte, gan latvija atrodas vienā laika joslā.

kā braukt vācijā – ātri.

kā aizbraukt no rīgas līdz skolas ielai – taisni līdz trešajam krustojumam, pēc tam pa labi, tad pa kreisi, tad pie otrā luksofora atkal pa labi, un tad jau drīz būs arī skolas iela.

popārts? – jā.

kas ir ziemassvētki? – ar šo jautājumu pie salaveča.

kas aug sīrijā?– sīrijā principā nekas neaug, tur ir tuksnesis.

kas ir krāsainie metāli? – dzelzi nesaturoši metāli, cik atceros…

kad bus pasaules gals?pavisam drīz.

kas ir laimes mirklis? – brīdis, kad šādi jautājumi nenāk prātā :)

kas ir ziema? – labs jautājums…. agrāk domāju, ka tas ir tad kad ārā ir sniegs un auksti, bet tagad… teikšu godīgi – nezinu.

kaut kas aug sīrijā? – nu nē, neaug taču. (neatlaidīgi tie cilvēki!)

un beigās viena pērle, kā sarindot vārdus meklētājā:
atnes iesim sēdi suni

2 koment?ri

turpu »