Mar 13 2017

Kurts Vonnegūts “Mehāniskās klavieres”

ierakst?ja 4:12 pm kategorij? bibliothèque

p Sadzinis rokā Kurta “Ietupināto”, nelikos mierā, un turpināju monitorēt ibook.lv piedāvājumu trūkstošajām grāmatām — rezultātā pilnai laimei šobrīd trūkst tik divas — “Laikatrīce” un “Galapagu salas”. Kā arī, jāsadzenā rokā tās, kuras ir iedotas palasīt. Bet šoreiz ne par to. Tātad, turpinot aizkrāsot baltos plankumus Kurta daiļradē, nākamā izlasījās “Mehāniskās klavieres”. Pēc nelielās vilšanās ar “Ietupināto”, šo grāmatu sāku lasīt ar nelielām bažām, bet jau pēc pirmajām nodaļām viss nostājās savas vietās, un es atpazinu veco Kurtu. Grāmatas tēma tāda, hm, varētu teikt, moderna un diezgan aktuāla, kaut arī grāmata sarakstīta pagajuša gadsimta vidū — mehānismi ir pārņēmuši gandrīz visas profesijas, vienkāršie ļaudis labo ceļus vai dien armijā, savukārt augstu kvalificētie vada rūpnīcas. Un tad, kādā brīdī, lūzt vadzis, revolucionāri revolucionē, un labi ieplānotais plāns — atdot varu tautai, arī darba vietas un pienākumus, — kļūst nekontrolēts un aiziet anarhijā.
Šobrīd pasaulē tieši automatizācija un robotizācija svin savu uzvaras gājienu, un tiek prognozēts, ka tuvākajās desmitgadēs izzudīs vienkāršās un mazkvalificētas profesijas. Jau tagad robotizēta rūpnīca vai pašbraucošs automobīlis ir diezgan parasta lieta, tā, ka attīstītajās zemēs varam gaidīt tieši tādu sabiedrības noslāņošanos, kā Kurts tika paredzējis. Vai tas ir labi? Vienkārši skatoties, gan jā, gan nē. Cilvēkiem vairs nav jāveic fiziski smagi darbi, tiek izslēgtas iespējas pielaist triviālas kļūdas utt. Bet no otras puses, kurp gan tas viss iet? Kam ir vajadzīgas tās milzu rūpnīcas, roboti, automātiskie procesi, modernās ierīces un tā tālāk? Kas interesanti, pie šādām pārdomām es ik pa laikam pats nonāku, tieši saistībā ar savu profesionālo darbību. Es strādāju uzņēmumā, kurš izstrādā un ražo dažādas elektroniskas ierīces — spriežot pēc finansu rādītājiem, labas ierīces. Bet vai tās ir vajadzīgas? It kā jā, bet tomēr bez tām taču var lieliski iztikt. Gluži, kā ar lielāko daļu mūsdienu precēm — tas viss taču ir tikai mārketings un darbs ar pircēju, ne vairs progress, vai uzlabojumi ērtākai dzīvei. Un ja tā globāli paskatās, tad cik tonnas plastmasas izstrādājumu tiek saražots ik sekundi? Un cik tonnas ik sekundi tiek izmestas atkritumos? Tāds skumjš, strauji progresējošs apburtais loks. Nez, ar ko tas viss beigsies, droši vien ar globāla mēroga ekoloģisku katastrofu un kodolziemu.

koment?ru v?l nav

Trackback URI | koment?ru RSS

iepakoment?t