Mar 13 2017

Ceļojums laikā.

ierakst?ja 5:29 pm kategorij? ferrum,kur lai to liek?!


pau sesto gadu gatavojoties skarbākajam Latvijas slēpņošanas pasākumam “AMPPN2017″, pāris pēdējās nedēļas pagāja štukojot, montējot un kodējot visādus brīnumainus uzdevumus, ar ko pārsteigt eventa dalībniekus. Viens no šādiem uzdevumiem bija ieplānots pavecs telefons ar ripu, no kura, uzgriežot pareizu numuru, varētu piezvanīt operatoram un dzīvajā parunāties. Šis telefons jau tika izmanots pāris reizes iepriekšējos pasākumos, tāpēc nekādu lielo pārsteigumu dalībniekos nesagādātu, tik vien, kā tā dzīvās sarunas fīča — tāds, kā zvans uz pagājušo gadsimtu, kad nemaz savādāku tālruņa aparātu nebija. Arī tehnoloģiski nekādu īpašu izaicinājumu — telefons, kā telefons, iekšā arduino ar GSM dēli, nedaudz koda un viss strādā. Iekšēji, protams, bija tāda kā neapmierinātība, tāda kā nepabeigta darba sajūta, tāpēc ik pa laikam tika pašķirstīts Latvijas ss.lv un ēbajs, lūkojoties pēc kāda interesantāka tālruņa modeļa. Ēbajā uzpeldēja smuks padomju laika taksofons par ārprātīgiem 250 eiro — puse no pasākuma budžeta. Atlika vien nopūsties, un aizvērt lapu. Sapnis tomēr nemeta plinti krūmos un pašķirstīja vēl arī citas sludinājumu vietnes — un Lietuvas skelbiu.lt mums uzsmaidīja veiksme (līdz Vācijas SS pat netikām) — kāds Eduardas no Klaipēdas piedāvāja kāroto iekārtu par 40 lietuviešu eiro! Daudz nedomādami, nodibinājām sakarus ar Eduardas, sarunājām, ka mēs viņam pa paypalas pārskaitām naudu, un viņš mums caur Omiva paštomatas sūta taksofonas. Kopējā summa ar Omnivas sūtīšanas izmaksām sanāca apaļi 50 eiro, bet pārskaitot netika ņemta vērā paypala komisijas maksa, un Eduardas saņēma 47.95. Eduardas nebija diez cik pretīmnākošs, un nenovērtēja mūsu pūles atbrīvojot viņu no lieka dzelzs gabala — saglabāja stingru un nepiekāpīgu pozīciju iztrūkstošo 2.05 eiro jautājumā. Atlikumu aizripinājām viņam atkārtotā tranzakcijā, un viņš, kā solīts, jau tās pašas dienas vakarā telefona aparātu iestūma Omnivas pakomātā jeb paštomātā, kā tās ierīces sauc uz dienvidiem no Kāķišķes. Pēc pusotras dienas nepacietīgas gaidīšanas iekārta veiksmīgi atceļoja līdz Rīgai, kur tika sagaidīta ar vispārēju sajūsmu un apbrīnu. Un tad sākās pirmais izaicinājums — taksofons bija aizslēgts, un atslēga komplektā nenāca. Lai varētu izmanot šo iekārtu plānotajiem mērķiem, mums tomēr vajadzēja tikt tajā iekšā, un tas nebija tik vienkārši, kā es to biju iedomājies. Pirmkārt, taksofons pats par sevi ir diezgan labi nodrošināts pret vandālismu, un arī abas atslēgas (viena lai tiktu klāt pie telefona elektronikas, otra — naudas krātuvei) ir gana nopietnas un nav viegli atveramas. Vienu vakaru mēs nomocījāmies visādi mēģinot atmūķēt pusapaļo slēdzeni pašu spēkiem, noskatījāmies kādus desmit lieliskus pamācību video jūtūbē, izlasījām krievneta forumus un pieejamās instrukcijas, bet bez rezultātiem. Brutāli urbt vai zāģēt negribējās, lai saglabātu autentisku telefona izskatu. Pa ceļam, kādā Krievijas forumā uzzinājām, ka šādi aparāti, ja parādās pārdošanā Krievijā, maksā tā no 450 līdz 700 eiro — tajā mirklī mēs nopriecājāmies, ka Eduardas nebija veicis rūpīgu tirgus izpēti, un praktiski aparātu mums ir uzdāvinājis. Tātad, pirmajā vakarā izsmēluši savas kramplaužu spējas, pusdesmitos ieradāmies pie atslēgu meistara Spicē, ar lūgumu atvērt to sasodīto slēdzeni. Atslēgu meistars rūpīgi nopētīja slēdzeni, un nogrozīja galvu — nē, šitādu viņs atvērt nemācēs, varot tikai izurbt. Nu to mēs tā kā paši mākam, bet tomēr, varbūt var kaut kā pacensties, un mēģināt tikt iekšā tajā kastē? Atslēgu meistars beigās piekrita, un pēc neilga cīniņa slēdzenē nolauza atslēgu. Vēl pēc brīža viņš tomēr nolauzto atslēgu veiksmīgi izķimerēja ārā, un nosauca mums profesionāla atslēgu mūķētāja numuru (kurš, kā izrādās, man jau bija kontaktos).
Nākamajā dienā Sapnis ar telefonu bija sastopams dažādos televīzijas kabinetos, konsultējoties ar pagājušā gadsimta telekomunikāciju speciālistiem par iespējām tikt iekšā tajā sasodītajā kastē, bet tomēr bez rezultātiem. Paralēli es pašķirstīju internetā pieejamo kramplaužu mājaslapas, un dažiem cerīgākajiem piezvanīju apjautāties par viņu spējām, tomēr, pēc slēdzenes fotogrāfiju nosūtīšanas, kā reālākais variants, tika piedāvāts urbšanas pakalpojums un “pēc tam paskatīsimies”. Tā arī, pēc vairākkārtējiem neveiksmīgiem mēģinājumiem godīgi atvērt telefonu, metām mieru un ņēmām talkā urbjmašīnu. Sākumā bija plāns ar mazu urbīti izurbināt slēdzenes iekšas, pārāk nesabojājot slēdzenes ārpusi, bet soli pa solim, no 3mm urbja tiku līdz 13mm urbim, milzīgam caurumam slēdzenē un telefons beidzot bija vaļā!

Sarežģītākā daļa bija paveikta, tālāk jau vienkārši — visu lieko ārā, arduino un poverbanku iekšā, un uz mežu prom. Apmēram tā arī bija, ja vien klausule darbotos kā nākas. Ja mikrofons strādāja gana labi, tad skaļrunis gan ar arduino plati nevēlējās sadarboties, un turklāt bija ieslēdzies klausulē ar skrūvi, kura izskatās pēc sivēna šņukura. Respektīvi, bija jāsameklē skrūvgriezis ar diviem ragiem, lai to atskrūvētu. Kas interesanti, profesionālo instrumentu veikalos šādu skrūvgriezi nevarēja dabūt, ja nu vienīgi pasūtīt par bargu naudu, bet Kuršos bija lēts visādu jocīgu formu skrūvgriežu uzgaļu komplekts, kurā bija arī vajadzīgās formas uzgalis. Tā nu arī pēdējais padomju tehnikas aizsardzības bastions bija kritis, mēs bijām tikuši iekšā visur, kur vajadzēja tikt. Klausulē tika iemontēts skaļrunis un mikrofons no savu laiku nokalpojušām VOIP austiņām, pāris trūkstošas detaļas izdrukātas ar 3d printeri, iemontēts arduino ar jaunāko firmvāri — un, kā par brīnumu viss arī strādāja, varējām veikt zvanus GSM tīklā.

Protams, laboratorijas apstākļos strādā viss kā nākas, bet realitātē ir kā ir, īpaši, ja GSM tīklam paredzētu ierīci novieto mežā, kur nav zonas. Šis bija tāds kā negaidīts pavērsiens, un pat mazliet izsita mūs no sliedēm, kā arī aizkavēja pasākuma starta šāvienu par kādu pusstundu. Izmēģinājuši dažādas metodes telefonu atdzīvināt, beigās metām mieru, un atstājām lai pie koka skaisti izskatās. Gan jau sataisīsim un pārbaudīsim visu uz nākamo reizi.
Varbūt.

2 koment?ri

2 koment?ri ierakstam “Ceļojums laikā.”

  1. RedStar7on 15 Mar 2017 at 11:43 pm

    Kaut kur visas bildes pazudušas.

  2. arnisvon 16 Mar 2017 at 9:10 am

    jā, tā ir. dropbokss ir salauzis savus publiskos folderus :( būs jāizdomā kaut kas.

Trackback URI | koment?ru RSS

iepakoment?t