Oct 27 2015

Oklenda — Josemītu parks, pirmā diena, 24.03.2015

ierakst?ja 2:16 pm kategorij? ceļojumu epizodes

El Capitan

Laika zonu starpības dēļ nakts sanāca tāda īsa, un jau četros no rīta miega nebija nevienā acī. Kaut kā novārtījāmies līdz sešiem un gājām brokastīs. Mums par pārsteigumu sešos no rīta viesnīcas ēdamzāle jau bija diezgan pilna. Ka jau varēja gaidīt, tad lētās viesnīcas lētās brokastis tika servētas lētos un vienreizējos plastmasas traukos, un kads brīnums — nebija diez cik gardas. Piedāvājumā bija klasiska omlete ar desiņām, sausās brokastis ar pienu, kāds auglis un tie, kuriem nebija slinkums, varēja cept arī vafeles. Nedaudz ieturējušies atvadījāmies no viesnīcas un devāmies ceļā. Ceļš gan nebija diez cik tāls — apmēram divi kvartāli līdz tuvākajam Walmart, kurā apgādājāmies ar visādām vairak vai mazāk ceļojumam nepieciešamām lietām, no kurām galvenā bija gāzes deglis un katliņš, kur gatavot ēst, kā arī šādas tādas ēdamlietas, kuras tajā katliņā gatavot. Un kā nu bez saldumiem. Kad nu tas bija paveikts, sākām orientēties laikā un telpā, un nospraudām pirmās dienas mērķi — Josemītu parku. Dienasgaismā Amērika izskatījas arī tā nekas, ātri iekļāvāmies piecu joslu autobāņa satiksmē, kura brīžiem neatpalika no Krievijā piedzīvotā — lēnāk braucošie brīvi tiek apsteigti gan pa labo, gan pa kreiso pusi, zīmejot zigzagus starp fūrēm, tā, ka nepārtraukti bija jāskatās uz visām pusēm, jo īpaši pārkārtojoties no kreisās joslas atpakaļ labajā, vai tik tur kāds neapsteidz fūri pa labo pusi, un arī nemēģina trāpīt tajā pat joslā no otras puses. Bet kopumā visi brauc relatīvi mierīgi un ne tik stresaini, ka Latvijā. Toties brīžiem ceļa segums gan radīja tādu kā mājas sajūtu. No Oklendas līdz Josemītu parkam bija jābauc nieka 300 km, ar nelielu pieturu Modesto, kur apgādājām planšeti ar relatīvi dārgu priekšapmaksas mobīlo internetu — 2GB par 25 dolāriem. Pēc pāris stundām sasniedzām parka robežu, un samaksājot 25 dolārus par auto, tiekam parkā. Vēl pirms brauciena bija nelielas šaubas, vai tiksim iekšā — martā vēl skaitās ziemas sezona, un obligāta prasība lai auto būtu aprīkots ar sniega ķēdēm, ar ko, protams, mūsējais aprīkots nebija. Tomēr viss beidzās labi, laiks bija saulains un silts, un sniegu nekur nemanījām. Pat tieši otrādi — sakarā ar vājo sniega segu ziemā, ūdenskritumi bija tādi mierīgi. Jau pati iebraukšana ielejā un līkumainie ceļi bija visnotaļ iespaidīgi, jo īpaši vietās, kur šaurais asfalta klājums beidzās tieši ar kraujas malu bez nekādam barjerām. Neskatoties uz nesezonu, šoseja bija pilna ar tūristiem — dažadu izmēru automobīļi, kemperi un autobusi abos virzienos sparucās pa šauro šoseju. Iebraukuši ielejā izstaigājām dažas, ne pārāk garas takas, aplūkojam El Capitan no vienas puses, pēc tam no otras, aizgājām līdz Josemītu ūdenskritumam (Yosemite Falls) — interesanti, ka visas taciņas ir glīti asfaltētas, un nepamet sajūta, ka tu staigā pa kādu lielpilsētas parku. Kā jau teicu, neskatoties uz nesezonu, ļoti daudz cilvēku, grūti iedomāties, kas notiek vasarā. Izstaigājušies devāmies prom — līdz sarunātajām naktsmājām vēl bija pārsims kilometru brauciens. Jā, diemžēl netikām uz Glacier Point, no kura paveras klasiskā Josemītu ielejas ainava — sniega dēļ ceļš bija slēgts. Bet nekas, bija citas vietas, no kurienes papriecāties par klinšu ieskauto ieleju. Ārā braucamais ceļš bija tikpat līkumains un šaurs, kā iekšā braucamais, un ar nebeidzamu auto plūsmu. Pa ceļam sazinājāmies ar naktsmāju saimnieku un vienojamies par ierašanās laiku — varējām mierīgi nesteigties, un lēnā garā paēst vakariņas. Amerikā ir neskaitāmas ātrās ēdināšanas iestādes, ne tikai makdonaldi, tāpēc nolēmām dažus no tiem pamēģināt, kaut vai Alfabēta restorānu ietvaros. Pirmais gadījās Taco Bell — kā jau nosaukums vēsta, ēstuve ar meksikāņu virtuves tradīcijām, piedāvājumā dažādi, plānajās pankūkās ietīti salāti, tako, načo un tā tālāk, kurš gan tos visus var atšķirt. Sajūsmā nebijām, pietika ar vienu reizi. Pa to laiku ārā jau bija satumsis un bija laiks doties meklēt rančo, kur palikt pa nakti. Tā kā rančo atradās ārpus pilsētas, kautkur laukos, tad arī norādes, kā atrast šo mistisko vietu bija diezgan aptuvenas — mazliet aizbraucam garām pastkastītei, pie kuras bija jānogriežas no šosejas, bet pēc brīža šo kļūdu labojām, un nogriezāmies uz īstā ceļa, kurš cauri labības laukiem un ganāmpulku aplokiem ieveda lauku mājas pagalmā. Tumsā īsti nevarēja saprast, bet izskatījās tīri tā nekas. Sasveicinājāmies ar saimnieku — Ēriks bija tāds patīkams čalis, izrādīja māju, un palūdza mazliet uzgaidīt, kamēr viņš sakārtos mūsu istabu. Kaut arī bija vēl tikai deviņi vakarā, garā diena un laika zonu starpība darīja savu, tā ka Jarāns jau bija klāt, pirms galva sasniedza spilvenu.
Pirmā diena

viens koment?rs

viens koment?rs ierakstam “Oklenda — Josemītu parks, pirmā diena, 24.03.2015”

  1. marcuson 28 Oct 2015 at 3:07 pm

    He no sākuma neiebraucu, kas par Jarānu!

Trackback URI | koment?ru RSS

iepakoment?t