Feb 06 2015

Alfabēta restorāni — Šlāgeris

ierakst?ja 8:51 am kategorij? hronika

s
Pirmā ēdnīca, kuru Madonas centrā ierauga izsalcis ceļotājs ir Rudzons, bet, kā stāsta zinātāji un šīs iestādes regulārie apmeklētāji, tad tas jau tāds bistro vien ir, un līdz restorānam īsti neaizvelk. Tāpēc vadoties no pieredzes, izsalkušo ceļotāju autobuss pabrauca pāris kvartālus tālāk, un piestāja pie iestādes ar daudzsološu nosaukumu “Šlāgeris”. Mūs mazliet samulsināja restorāna darbalaiks — uzraksts pie durvīm vēstīja, ka iestāde sestdienās (jo tā tieši bija sestdiena) strādā līdz pieciem, un pulkstenis rādīja jau divdesmit minūtes pāri četriem. Aizdomu mākti devāmies iekšā un apjautājāmies, vai restorāna saimnieki būs ar mieru pagatavot vakariņas pieciem ēst gribošiem viesiem. Guvuši apstiprinošu atbildi, ieņēmām vietas tukšajā ēdamzālē — kā reiz vienīgie klienti bija paēduši un atstāja viesmīlīgās restorāna telpas. Tomēr mūsu aizdomas, ka ēstuve drīz vērsies ciet, un tāpēc te neviens vairs nenāks, nepiepildījās — kamēr izvēlējāmies un pasūtījām ēdienus, jau atkal visi galdi bija aizņemti un krodziņā valdīja līksma murdoņa un bērnu klaigas. Viesi galvenokārt bija slēpotāji un kaut kādi šoferi.
a
Restorāna ēdienkarte piedāvā dažādus klasiskus šāda tipa ēstuvju ēdienus, nekādu lieku pārsteigumu un nav jāzīlē, kas slēpjas aiz visiem neparastajiem nosaukumiem. Tā kā biju diezgan izsalcis, tad pasūtīju klasisku franču karbonādi ar frī kartupeļiem, saldajā maizes zupu un neiztrūkstošo tēju ar pienu. Kā jau varēja gaidīt, tad porcija bija varena — lieliskākā lauku ēstuvju īpašība. Diemžēl šoreiz ēdienkartē neatradu grilētu teļa gaļu ar dārzeņiem un brūkleņu mērci — ēdienu, kura dēļ šis restorāns pirms sešiem gadiem izpelnījās visas manas mišelīna zvaigznes. Bet tas nekas, vieta pati par sevi ir mājīga, ēdiens garšīgs un salīdzinot ar Rīgu — lēts. Divu personu maltīte ar siltajiem ēdieniem, desertiem un kafiju/tēju izmaksāja 12,85. Melnā tēja tiek pasniegta stikla krūzītē jau ar pielietu pienu, bez liekām ceremonijām, toties ar cepumiņiem.
r
Vērtējums — te var atgriezties, bet diemžēl nestrādā svētdienās.
Jā, tā kā vēl bija priekšā tāls ceļš līdz Rīgai, nolēmām negaidīt rēķinu, bet laisties prom nemaksājot. Nē, protams, nolēmām negaidīt, kamēr mums rēķinu atnesīs, bet gājām samaksāt pie bāra letes. Maksājumus pieņēma pats saimnieks personīgi, un uzturot viesmīlīgu sarunu, izstāstīja mums lielisku stāstu par dzērieniem — esot bijis gadījums, kad kāds no alkohola tirgotājiem izvēlējies šo lielisko restorānu par vietu jaunās šņabju sērijas degustācijai, un piedāvājis restorāna viesiem pagaršot dažādus šņabjus — ar banānu garšu, ar apelsīnu garšu, ar āboļu garšu un ar vēl visādām garšām. Tomēr vienam no degustācijas dalībniekiem piedāvājums šķitis nepietiekams, un viņš paudis neviltotu sašutumu pieprasot “šņabi ar šņabja garšu”.

koment?ru v?l nav

Trackback URI | koment?ru RSS

iepakoment?t