January, 2015 arh?vs

Jan 30 2015

Alfabēta restorāni — Vīgante

ierakst?ja kategorij? hronika

v
Tas bija ziemīgs svētdienas vakars, tā ap astoņiem, tikko bija beigusies piecas stundas garā Dailes teātra izrāde “Izraidītie”, un protams, mājās ar siltām vakariņām jau neviens negaida. Bet, tā kā mēs piedalāmies Alfabēta restorānu izaicinājumā, tad jau tā nav nekāda bēda — atliek tik vien izvelēties no plašā Rīgas ēstuvju piedāvājuma. Arī Sapnis ir izsalcis kā vilks, un piekrīt mums piebiedroties, tik tāds sīkums, ka jāsavāc viņu no Ziepniekkalna. Pirmā iestāde, uz kuru dodamies ir “Bieriņkrogs”, agrāk zināms kā “Ingars”, ērti piebraucams Liepājas ielas un Ulmaņa gatves krustojumā, bet svētdienas vakaros labi apmeklēts, tā, ka pat auto nav īsti kur nolikt. Nekas, atgriezīsiemies citreiz, un braucam uz centru — tur esot tāda iestāde ar intriģējošu nosaukumu “Divi Dolāri”, bet svētdienas vakarā tomēr ciet — gan jau krodzinieki arī bija uz teātri, un vēl nav atgriezušies. Tikmēr pulkstenis arī ir pagājis uz priekšu, un rāda, ka aiz loga jau ir ap deviņiem, un tas nozīmē tikai vienu — zinot Rīgas intensīvo naktsdzīvi, mūsu izredzes atrast kādu iestādi, kur dod ēst, strauji sarūk. Izbraucam pāris kvartālus, un piestājam pie pagrabiņa “Vīgante” Stabu un Čaka ielas stūrī.
v
Darbalaiks uz durvīm vēsta, ka iestāde vēl kādu brīdi būs atvērta, un arī saimniece apstiprina, ka mūs pabaros. Iestāde ir pilnīgi savādāka, nekā biju iedomājies — pēc nostāstiem biju iedomājies drusku smalkāku restorānu, savukārt no ielas pa pagraba logu redzētais radīja ilūziju, ka tas tāds kā diennakts pārtikas veikals, kurā pēc desmitiem pa kluso var nopirkt arī kādu šņabīti. Abi šie priekšstati bija maldīgi, un vieta no iekšpuses bija pilnīgi savādāka — es to sauktu par mājīgu traktieri. Neliela, vienkārša ēdamzāle ar ne pārāk daudz vietām, mājas virtuvei raksturīgi ēdieni un radio skonto. Neskaitot kādu sagurušu kungu ar konjaciņu, kurš skatījās un komentēja KHL futbola spēli, mēs bijām vienīgie apmeklētāji, tā ka mūsu pāsūtījumi tika apstrādāti diezgan operatīvi, un pasūtītie ēdieni jau drīz rotājās mūsu acu priekšā. Vēl ievērības cienīgas bija arī krodziņa īpaši noformētās ēdienkartes.
Bifšteks
c
Jā, tātad es pasūtīju bifšteku ar olu — normāla izmēra porcija, garšoja labi un par adekvātu cenu. Un protams, arī melnā tēja ar pienu — šeit tiek pasniegta porcelāna krūzītē ar porcelāna sietiņu un vāciņu, un piens kanniņā. Krūzītes vāciņš arī kalpo kā šķīvītis tējas sietiņam, un atkrīt aizraujošā spēle “kur likt pilošo tējas sietiņu/maisiņu”.
Tēja
t
Manuprāt ēdnīcas vērtēt kaut kādās mistiskās skalās no viens līdz desmit, vai dot trīsarpusidakšiņas ir pilnīgi subjektīvi un nelietderīgi, tad pieturēšos pie vienkāršas binārās sistēmas — ieskaitīts / neieskaitīts, ir okej / nav okej… nē, tomēr šitā: “var nākt vēlreiz” un “nē, šeit gan es vēlreiz nenākšu”.
Tātad, par Vīganti — jā, te var nākt vēlreiz.

koment?ru nav

Jan 30 2015

Alfabēta restorāni — Citāds krogs

ierakst?ja kategorij? hronika

c
n
Ar tiem restorāniem ne vienmēr iet tik labi, kā iecerēts — piemēram, iestāde ar nosaukumu “Citāds Krogs”, trešdienas vakarā deviņos ēdināšanas pakalpojumus vairs nepiedāvāja, tik vien kā tēju ar pienu un citus dzērienus, tā ka nav vērtējuma par šo vietu.

koment?ru nav

Jan 27 2015

Alfabēta restorāni — Fazenda

ierakst?ja kategorij? hronika

f
Pagājušajā vasarā daži uz statistiku tendēti pilsoņi izdomāja gadalaikam piemērotu izklaidi — “Alfabēta peldes” — mērcēšanos ūdenskrātuvēs, tā, lai ūdenskrātuvju nosaukumos tiktu aptverts viss latviešu alfabēts. Protams, šī brīnišķīgā ideja tika attīstīta tālāk — Alfabēta restorāni, Alfabēta meitenes, Alfabēta vīni, Alfabēta alus un tā tālāk. No visa uzskaitītā es pagaidām piedalos Alfabēta restorānos un Alfabēta alos. Par to, vai Alfabēta alus šeit tiks atspoguļots, neesmu pārliecināts, tāpēc sāksim ar restorāniem.
Tātad F — “Fazenda”. Šī ir vieta, par kuru bija dzirdētas daudz pozitīvas atsauksmes, un ka atrodas kaut kur Āgenskalnā, bet kur, tā arī nebiju sapratis. Vienreiz, braucot mājās pa nometņu ielu, ar Lauru ievērojām pēc skata stilīgu vietu, un nospriedām, ka kādreiz būtu te jāiegriežas, kaut vai tāpēc, lai paplašinātu redzesloku, iepazītu rajonu, un vispār, cik tad var to makdonaldu ēst. Tas viss bija pirms Alfabēta restorāniem. Un arī pāris reizes pirms dalības Alfabēta restorānos tur paspējām garšīgi paēst, un pozitīvi novērtēt šo vietu. Un arī vizīte Alfabēta restorānu ietvaros nelika vilties — sestdienas vakarā vieta bija diezgan labi apmeklēta, vienā zālē bija slēgtais pasākums, otrā zālē vairāki galdiņi bija rezervēti, tā ka var gadīties palikt neēdušam. Mums paveicās, kad ieradāmies, pāris galdiņi vēl bija brīvi. Tātad, restorāns ir mājīgs, ērtas mēbeles, paliels vīna skapis, patīkama apkalpošana, ir galdauti, skan mūzika, bet diemžēl nav varietē programmas. Varbūt ir, bet nevienā no trijām apmeklējuma reizēm netiku ko tādu manījis.
d
Salāti
Ēdienkartē ēdieni un dzērieni dažādām gaumēm par gluži pieņemamām cenām, un mana izvēle krita uz cēzara salātiem ar tīģergarnelēm — sanāca tāds paliels šķīvis, tieši vakariņu tiesa. Garšas smalkumus neanalizēšu, tā tomēr ir gaumes lieta, man garšoja. Arī melno tēju ar pienu šajā iestādē māk pasniegt.

koment?ru nav