May, 2013 arh?vs

May 14 2013

Velogadījumi

ierakst?ja kategorij? hronika

Kaut kas nav pareizi — šorīt jau trešo reizi mēneša laikā pārlidoju pār velo stūri.
Pirmā reize bija pirms kāda laika, Esplanādē blakus de Tollija (hmm, ko man tas vārds atgādina…) piemineklim mierīgi ripinājos, labajā rokā turot tālruni un ar kreiso stūrējot, kad pretīm nākošās meitenītes šunelis strauji rāvās skriet šķērsām pāri manai trajektorijai. Protams, vietas tur vēl bija gana, un suns bija pie siksnas, bet kautkādi nekontrolēti kreisās rokas refleksi strauji nospieda bremzi — un hopā, pāri stūrei. Turklāt krist jau var tikai uz vienas rokas, otrā tak telefons! Neko daudz nesasitos, tik cik rokas sašmucēju. Bet garām braucošā autobusa pasažieriem vismaz prieciņš tika.
Otrā reize bija pēc nepilnas nedēļas, kad ar riteni braucu cauri Dzirnavu ielas dzelzceļa tunelim centra virzienā, runāju pa telefonu to turot labajā rokā, un vietā, kur tunelis beidzas no kreisās puses man priekša izbrauca auto — atkal nekontrolējams reflekss kreisajā rokā, un es uz zemes pāri stūrei.
Šorīt gadījums gadījās pie mākslas akadēmijas trolejbusa pieturas uz Valdemāra ielas — brīdī, kad ripinājos garām pieturai, no tās izskrēja meitenīte, lai paspētu uz pieturā pienākušo trolejbusu. Es taču nebraukšu virsū bērnam, labāk vēlreiz pār stūri :)
Nesaprotu, ko lai dara — droši vien jāpārmaina vietām bremžu pievadi, jo ar kreiso roku bakstīt telefonu nav diez ko ērti. Vai arī vienkārši jāiemācās braukt?

7 koment?ri