September, 2012 arh?vs

Sep 21 2012

Stokholma — Rīga, septītā diena, Tīringenes mežs

ierakst?ja kategorij? ceļojumu epizodes,hronika

Thuringen
Svētdienas drūmajā rītā ierullējām bagāžniekā telti, un ar nelielu līkumu izbraucām no Leipcigas. Pa ceļam apstājoties pie pāris zemesslēpņiem, no kuriem pieminēšanas vērts ir Cvenkavas (Zwenkau) bijušo ogļraktuvju bedrē iekārtotais ģeoparks ar pārakmeņojušamies kokiem, fosīlijām un citiem niekiem, otrs, pieminēšanas nevērtais bija kalns ar bedrītēm, pēc neilga laika sasniedzām город герой Гера, kurā pie draudzenes izsēdinājām Ivetu, un braucām tālāk. Nākamā pietura — Trūzetāles ūdenskritums Tīringenes mežā. Pa ceļam gāza lietus, bet sasniedzot galu, laiks noskaidrojās, un netraucēja doties nelielā pastaigā pa izbijušām akmeņlauztuvēm un parku ar ūdenskritumu. Ar ūdenskritumiem un klintīm mūs vairs nepārsteigsi, tāpēc jūtāmies nedaudz vīlušies, jo pēc apraksta bijām gaidījuši ko vairāk. Nu nekas, tāpat smuki. Pa to laiku jau ir pienākusi pēcpusdiena, un bija jāsāk ripināt uz Bedheimas pusi, j vēl tomēr gabaliņš ko braukt. Bundesstrasse 19 vijās cauri vairākām mazām pilsētelēm, ar visīstākajiem pasaku namiņiem abās šosejas pusēs. Turklāt, pie mājām un stabiem bija daudz jocīgu plakātu, un sākumā nevarējām saprast, kas tā par akciju un kāpēc plakāti. Izrādās, ka šo pilsētu iedzīvotāji protestē pret tranzīta kustību pa B19 caur pilsētām, kurās tieši B19 ir galvenā iela, un pieprasa būvēt apvedceļus. Ja būtu sabūvēti apvedceļi, tad jau nevarētu caurbraucot papriecāties par šo pilsēteļu skaistajām mājām, bet nu iedzīvotājus protams var saprast.
Ap septiņiem ieradāmies Bedheimas pilī apciemot Astrīdu un Bernhardu — apciemot, kamēr vēl ir ko apciemot. Pilī joprojām notiek mūžīgais remonts un tajā kā vienmēr kāds viesojas. Arī šoreiz mēs nebijām vienīgie viesi, vēl bija gan ciemiņi, gan pilī mītošie īrnieki, kurus satikām pie vakariņu galda. Pēc vakariņām sākās tāds vēsturiski nozīmīgs notikums kā futbola čempionāta finālspēles translācija, un gan mājas saimnieki, gan viesi bruņojušies ar dzērieniem iekārtojās ērtāk pie tv kastes. Tā kā mums šī lieta bija pilnīgi vienaldzīga, tad izbraucām mazu līkumiņu pa rajonu atrast pāris kārbiņas.


Leipzig – Bedheim

koment?ru nav

Sep 14 2012

Stokholma — Rīga, sestā diena, Leipciga

ierakst?ja kategorij? ceļojumu epizodes,hronika

Leipzig
Arī šī bija ieplānota liela un saspringta diena, turklāt arī laiks bija neticami labs, no negaisiem ne vēsts. Ieturējām askētiskas brokastis un devāmies uz izstāžu centru eventot. Iebraucot stāvlaukumā novērojām arī grantētā laukumā izvietotu oficiālo eventa kempingu, kurš turklāt maksāja diezgan bargu naudu — pilnīgs pretstats Auensee parkam. Tātad, nosviedām auto, un gājām lūkot, ko piedāvā šis daudzsološais pasākums. Kā jau nosaukumā minēts — Geo Games — tad bija lērums dažādu atrakciju un veiklības uzdevumu — uz laiku salikt desmit fotodozes vienu uz otras, ar āmuru pārsist no caurules ripojošu riekstu, uz laiku izbīdīt fotodozi cauri ugunsdzēsēju šļūtenei, airēšanas stafete, ūdenī brišanas stafete, kāpšanas siena, virvju treniņš, un vēl visādi dažādi uzdevumi, turklāt pārdomāti un labi organizēti. Vēl bija diezgan plašs geonieku tirdziņš ar monētām, travelbagiem, apģērbiem, kārbiņām, navigācijām un tamlīdzīgi. Visur daudz cilvēku, liels ņigu-ņegu. Pierakstījām sevi lielajā viesu grāmatā, atradām pāris slēpnīšus un skaties — pusdienlaiks jau klāt. Tā kā vēl plānā bija neliela pastaiga pa pilsētu, tad pametām šo jauko pasākumu un devāmies prom. Pa ceļam nevarējām vienaldzīgi pabraukt garām zemeņu plantācijai, un uz pārdesmit minūtēm iesprukām pielasīt divus groziņus ar ogām. Pēcāk nolikuši mašīnu nometnē, izstaigājām vietējo parku un ar tramvaju piebraukuši tuvāk centram devāmies pārgājienā uz vecpilsētu. Sākums bija diezgan bēdīgs ar vairākiem DNF pēc kārtas, taču tuvāk centram saņēmāmies un mūsu meklējumi vainagojās atradumiem. Rātslaukumā atradām arī nordsee restorānu ar sātīgām un nesteidzīgām vakariņām. Pieēdušies pa vakara krēslu izmetām vēl nelielu loku pa vecpilsētu, un tad jau bija laiks kāpt tramvajā un braukt uz telti. Ceļā no tramvaja pieturas uz kempingu atkal sākās kārtējais nakts negaiss ar zibeņpērkoniem un lietu, taču cik strauji uznācis, tikpat ātri arī beidzās, tik vien ka lietus turpināja līņāt, un dušu varēja izbaudīt jau ceļā no telts uz dušu.



Leipzig

koment?ru nav