January, 2012 arh?vs

Jan 31 2012

atgriešanās kleistu mežā.

ierakst?ja kategorij? hronika,stils

pēc ilgiem laikiem beidzot uzkāpu uz distancenēm un izlaidu mazu līkumiņu pa rajonu, nieka vienpadsmit kilometrus. daudz nekļūdīšos, ja teikšu, ka ar šo nodarbi iepriekšējo reizi izklaidējos pirms gadiem divdesmit, vēl pamatskolas laikā (pagājušajā gadu tūkstotī!). pirmās sajūtas bija “eu, tās slēpes slīd!!”, “kas tagad jādara” un “rīt sāpēs rokas”. pēc kāda kilometra jau jutos daudz maz droši, un neatlaidīgi turpināju stumties uz priekšu — mērķis bija aizslēpot pa bolderājas dzelzceļu līdz kleistu mežam, izmest līkumu pa to un atpakaļ uz zasulauku. kleistu mežs man palicis atmiņā, kurp ar senčiem reizēm aizslēpojām, kad es vēl biju pavisam sīks, tad tur bija pilns mežs gan ar slēpotājiem, gan ar ragavotājiem. šoreiz gan turpceļā sastapu vienu ģimeni ar ragavām, un mežā vienu slēpotāju. kalniņi arī kļuvuši mazāki un grāvis šaurāks.

paslēpoju.

koment?ru nav

Jan 25 2012

par žīdiem un nēģeriem.

ierakst?ja kategorij? bibliothèque,citāti

“… Būšu tur aptuveni līdz pieciem. Pēc tam iešu uz savu hoteli.
– Neko teikt, hotelis, žīdu bodīte!
Raviks pagriezās.
– Eiženij, ne visi bēgļi ir žīdi. Pat ne visi žīdi ir žīdi. Un viens otrs tāds ir, par kuru to nevarētu ne iedomāties. Es pat pazinu vienu žīdu nēģeri. Bija gaužām vientuļš cilvēks. Viņa vienīgais prieks bija – ķīniešu ēdieni. Tā mēdz būt šai pasaulē.”
Ērihs Marija Remarks — Triumfa arka

koment?ru nav

Jan 25 2012

vēl viens lūriķis.

ierakst?ja kategorij? stils

lūriķis

viens koment?ts

Jan 18 2012

varbūt kādu kilogramu gaismas?

ierakst?ja kategorij? ferrum,stils

GAISMA

koment?ru nav

Jan 10 2012

skaties zem kājām 2. — lallelekom

ierakst?ja kategorij? ferrum,stils,zem kājām

lallelekom
interesanti, kurš te nofeilojis un salējis brāķi — sperre vai hidrolats?

3 koment?ri

Jan 09 2012

smaids līdz ausīm.

ierakst?ja kategorij? ceļojumu epizodes,ferrum,stils

smaids līdz ausīm

koment?ru nav

Jan 08 2012

stokholmas epizodes — I. vendelsö

ierakst?ja kategorij? ceļojumu epizodes

pēdējā laikā kautkā negaidīti gadās aizbraukt uz stokholmu, un protams, tur ir diezgan interesanti. iepriekš kautkā nebija sanācis paviesoties otrā jūras krastā, tad nu tagad ir brīnišķīga iespēja atklāt visnotaļ pievilcīgu un civilizētu zemi.
pirmoreiz tur kāju spēru pagājušā gada novembrī, pa ceļam uz berlīni — ielidoju vēlā vakarā, noblandījos nakti pa stokholmu un agrā rītā aizlidoju. iespaidi bija visai drūmi, bija riebīgs laiks, un kā jau sestdienas naktīs ierasts visas pilsētas ielas bija pilnas ar jēgu pārdzērušiem jauniešiem, kuri īpaši nesaspringstot kārtoja dabiskās vajadzības uz ielas. visur. tātad, pirmajā reizē man tur ļoti nepatika. atskaitot gadījumu ar atsaucīgo autobusa šoferi, kuram nevarējām uzrādīt derīgas biļetes, jo biļešu automāts bija salūzis un neatpazina bankas karti. šoferis pasmaidīja un noteica — galapunktā,kad izkāpsiet, tad arī nopirksiet biļetes, ok?
otrreiz stokholmu arī redzēju naktī, nu jau decembrī, arī bija slikts laiks, arī nepatika.
trešoreiz pavadīju tur nepilnas divas dienas, bija jauks, saulains un mazliet auksts laiks, un jāatzīst, ka dienasgaismā pilsēta ir tiešām patīkama, sakārtota un visādi citādi laba. slēpnīši arī tā nekas, nav baigi spicie, bet tomēr labāki par vienu otru SC no MMP. gan jau ar laiku būs arī fotogrāfijas.
un vēl kas interesanti — zviedru valoda izceļas ar savādāku uzsvaru izvietojumu, kas reizēm noved pie nelielas neizpratnes komunikācijā ar biļešu pārdevēju piemēram. gribēju iegādāties divas biļetes tuneļbānim, un vērsos pie pārdevēja ar teikumu: — two tickets to Vendelso, please.
uz ko pārdevējs jāutājoši paskatījās uz mani un noraidoši pakratīja galvu: — sorry, where?
atkārtoju, ka gribu tikt uz vendelso.
mazliet apdomājies, pārdevējs atplauka smaidā: — o, vendelsö, i see!
lūk tā.

koment?ru nav