Jul 25 2011

krievijas epizodes — III. kuģīša bufetniece.

ierakst?ja 7:56 am kategorij? hronika,stils

komēta
2011.gada 6.jūlijs, baikāls.
tātad, atvadījušies no tiem, kas paliek krastā, uzsākam kuģojumu no ņižņijangarskas uz oļhonas salu ar senlaicīga paskata siltumgājēju uz zemūdens spārniem, vārdā komēta-15 (Теплоход на подводных крыльях КОМЕТА). pēc Pētera minējuma, iepriekšējie 14 jau ir nogrimuši. pats kuģītis tiešām kā no kādas septiņdesmito gadu filmas, varbūt linolejs nomainīts. nu lūk. tātad, kā iepriekšējā vakarā tikām noskaidrojuši, tad izbrauciens līz oļhonas salai maksās 3400.00 rubļus (~62 latus), ko darīt, vajag. uzkāpjam uz kuģa, ieņemam vietas, pamājam palicējiem, pie mums pienāk stjuarte un piedāvā nopirkt biļetes. turklāt ir varianti — jums vajag biļeti, vai lētāk? protams, ka lētāk — nu tad 3000.00 (~54 lati).
iekārtojamies uz diezgan ilgu braukšanu, sešarpus stundas tomēr.
bufete
sēžam ar bufeti aprīkotā pakaļgala salonā, bufetē var iegādāties tēju, snikerus, alu un roltonus. bufeti, kā jau noprotat, apkalpo būdīga bufetniece, dažam klientam uzsmaidot lišķīgi piemīlīgu smaidiņu, cita virzienā atkal raidot dusmu zibeņus. kādu pusstundu pastrādājusi un papļāpājusi ar stjuarti, bufetniece nolēma uz trijām stundām slēgt ēdināšanas iestādi un iet atpūsties, iznākšanu no bufetes izveicot tupus izlienot pa mazām durtiņām zem letes. turklāt viņa to darīja tik veikli, ka knapi paspēju noķert kadrā.
bufetniece lodā
ārā lija lietus un nekāda jaukā vasaras diena nebija, salonā visi drebinājās un daži pat pamanījās ievērties guļammaisos, un ar nepacietību gaidīja kad atvērsies tā sasodītā bufete, lai tiktu pie siltas tējas. precīzi 12:48, kā jau ar roku rakstītajā zīmītē bija solīts “bufet zakrit do 12:30”, ieradās bufetniece un veikli izšmaukusi pa zemletes durtiņām, sāka rosīties pa savu aizgaldu — uzlika varīties ūdeni un atšuva jau rindā gaidošos klientus, jo ūdenim taču ir jāuzvārās, smērēja desmaizes un jautri čaloja ar stjuarti. mēs skatoties kā top desmaižu kalns, nospriedām, ka varbūt tomēr te būs tāda ekstra kā lidmašīnā, un izdalīs pārsalušajiem pasažieriem vismaz tēju ar kādu desmaizi, bet nē, nē, nesapņojiet, desmaižu kalns pazuda bufetnieces un stjuartes māgās. salona pretējā stūrī sēdošais jauneklis, ar kuru iepazināmies mazliet vēlāk, vārdā Paša, vienā brīdī neizturēja, un piegāja pie bufetnieces kautko runāt. bufetniece uz brīdi pazuda kautkādās blakustelpās un atgriezās ar zili rūtotu vilnas segu. acīmredzot tas nebija gluži gaidītais, un no Pašas stūra atskanēja diezgan agresīva lamāšanās, precīzi saprast neko īsti nevarēja dēļ skaļā dzinēju trokšņa, bet nu bufetnieces balss Pašu pārspēja vismaz divreiz. kā Paša pēc tam atstāstīja, tad viņš esot izteicis nosodījumu par zemo servisa līmeni attiecībā pret cenu, un vai tad tiešām nevar ieslēgt salonā apkuri, jo taču visi jau ir pārsaluši, uz ko dabūjis pretī diezgan labu vētru. visu atlikušo ceļu bufetniece viņam ik pa laikam veltīja iznīcinošus skatienus.

2 koment?ri

2 koment?ri ierakstam “krievijas epizodes — III. kuģīša bufetniece.”

  1. Lienchaon 25 Jul 2011 at 7:21 pm

    izskatās dīvains, bet ātrs aparāts

  2. arnisvon 26 Jul 2011 at 9:06 am

    nekāds dikti ātrais nebija, maksimums, ko izspieda bija 58 kmh. bet ta visu laiku uz 55 – 56 brauca.

Trackback URI | koment?ru RSS

iepakoment?t