Mar 21 2011

ķengaraga daiļā puse.

ierakst?ja 1:57 pm kategorij? stils

metalmāksla
vakar staigājot ar suni pa rajonu, atklāju arī ķengaraga mākslas un dailes puses — tas nav tikai viens vienīgs deģenerātu midzenis, tur dzīvo arī ļaudis ar mākslinieka dvēseli un zelta rokām. ņemsim par piemēru, kaut vai šo eleganto tērauda-betona jauktā tehnikā izpildīto skulptūru, kura rotā vienu no neskaitāmajiem ķengaraga daudzstāvu māju pagalmiem. uzreiz redzams, ka metālmākslinieks ir krietni papūlējies to veidojot, jo kā zināms, tērauds nav gluži māls, vajag gan spēku, gan entelektu. diemžēl pie skulptūras nebija atrodama plāksnīte ar darba autoru un skulptūras nosaukumu, tā ka atliek vien minēt, ko šis anonīmais meistars ar šo ir gribējis pateikt.
metalmāksla

metalmāksla
vēl manu ievērību piesaistīja kāds vides objekts pie daugmales stacijas, pamatā arī skulptūra, varētu pat teikt, ka interaktīva skulptūra, kuras veidošanā var piedalīties katrs, kurš sajūt sevī mākslinieku. arī šī objekta simboliskā nozīme nebūt nav viennozīmīga, un katrs tajā var saskatīt dažādas lietas, sākot jau ar pieminekli brāļiem Kaudzītēm un beidzot ar labā un ļaunā cīņu.
tā lūk. gan jau, ka tu arī ikdienā paej garām simtiem ģeniālu mākslas darbu, tos nemaz neievērojot.

3 koment?ri

3 koment?ri ierakstam “ķengaraga daiļā puse.”

  1. Baltapogaon 21 Mar 2011 at 2:44 pm

    jē, Zarnīt! Nespēju nepatēlot mākslas pazinēju pie šī raksta. Tas otrais objekts ir kā milzīgs kebabnīcas gaļas sprungulis, kurš nepārtraukti rotē un no tā atdala zeltainas, dzeltenbrūnas “gaļas” strēmelītes.

  2. Lienchaon 22 Mar 2011 at 10:31 pm

    pārsmējos…. paldies par jautrības momentu. Bet tiešām, kas ir tas otrais pirms kļuva par māksliniecisko vērtību? Līdzība ar kebabnīcas gaļas sprunguli zināma ir.. 🙂

  3. arnisvon 23 Mar 2011 at 3:49 pm

    spriežot pēc novietojuma, tas oranžais ir kautkāds dzelzceļa rezervuārs ar mistisku putu siltumizolāciju, kurā forši var samest dzelzgabalus.
    pilnīgi iztēlojos, ka mazi puišeļi ar spīdošām acīm to azartiski arī dara, un pēc tam spiegdami laižas lapās, un viņiem pakaļ, slotu vicinādams un bļaujot kautko par mātes kāju, skrien sētnieks Vaņa, viss tāds tērpies zaļā pufaikā un kerzavikos…

Trackback URI | koment?ru RSS

iepakoment?t