Jan 13 2011

alūksnes kultūrprogramma brīvdienās.

ierakst?ja 5:03 pm kategorij? hronika,stils

izgājušajās brīvdienās sagadījās pabūt alūksnē, un palūkoties kas tur jauns. nu ziemeļos kā jau ziemeļos, par kādu grādu vēsāks, nekā rīgā,
lielākā daļa ielu vienvirziena, sniegs ir. un kas patīkami, sniegs ir arī uz ielas braucamās daļas. tieši sniegs, nevis tā sāls putra, kas rīgā, līdz ar ko arī braukšana jo patīkamāka. alūksnē ieradāmies pavēlākā piektdienas vakarā, tāpēc viss interesantais tika atlikts uz nākamajām dienām. pirmais interesantums parādījās kārpoties ārā no kupenas, kurā biju noparkojis auto — panelī jau degošajām airbaga un bremžu lampiņām pievienojās kāda jauna, un iepriekš neredzēta signāllampiņa, un aizmugures riteņi pārstāja jautri šķiest sniegu. drebošām rokām ķēru jūzermanuāli, un sameklēju atbilstošo bildi ar parakstu, ka automatikgetriebe ir iegājis notbetriebā, un būtu vēlams apmeklēt tuvāko autoservisu. protams, kur gan vēl varētu salūzt ātrumkārba, ja ne alūksnē?! operatīvi sadzinām rokā tuvāko servisu un vel dažu meistaru kontaktus, un braucām atrādīt problēmu. diemžēl avārijas režīmā automātam strādā tikai trešais pārnesums un atpakaļgaita, līdzarko veiksmīgi nobloķējot ceļu ierakāmies jau pirmajā krustojumā. par laimi turpat patrāpījās visai izpalīdzīgs jauneklis, kurš mūs aizvilka līdz tuvākajam autoservisam. taču prieki bija īsi, jo alūksnē bija ieradies rallijs, un visi auto eksperti, noliktavas sargu ieskaitot, bija devušies to vērot. nekas cits neatlika, kā nosviest pusmirušo bembi pie autoservisa vārtiem, un doties aizlienēt no Lauras mammas veco labo audī 80. simts gadus nebiju ar tādu braucis, bija interesanti un mazliet garlaicīgi, jo īpaši līkumos, kur man likās nepierasti, ka spiežot gāzi, auto pakaļa paliek turpat, kur bijusi. (priekšpiedziņa ziemā nerullē). nu lūk. puse dienas jau bija pagājusi, un nekāda prieka meklēt slēpņus arī vairs nebija, tāpēc nervu nomierināšanai tika nolemts aizbraukt līdz ķauķu kalnam mazliet uzslēpot. jau minēju, ka alūksnes apkārtnē todien notika rallijs, un uz līkumainā lauku ceļa brīžiem sajutos kā nejauši iekļuvis rallija trasē, kad ik pa laikam garām aizšāvās kāds rallijvāģis. aizdomas apstiprinājās brīdī, kad aiz kāda uzkalniņa, ar dzeltenu vesti rotāta meitene mani nocēla no trases, respektīvi lika apstāties ceļa malā diezgan garas kolonnas galā, un tālāk ni-ni, jo tur esot dopa starts. tieši pie ķauķu kalna ceļa. un arī apgriezties diez vai sanāks, jo tagad visi rallisti brauc uz startu, un esot jāpalaiž, tā ka labāk atstājiet vien auto šeit. kas gan cits atlika, kā nolikt mašīnu, un iet aizkalniņa dopa startu lūkoties.
starts
pieļauju, ka visi vietējie autosacīkšu speciālisti un komentētāji bija sapulcējušies kādā interesantākā līkumā, jo pie starta tirinājās tikai tiesneši un pāris avārijas dienesta onkuļi. nekad iepriekš klātienē nebiju skatījies rallija startu, ne arī pašu ralliju, tad nu šoreiz piespiedu kārtā izmantoju izdevību, un kādas minūtes četrdesmit skatījos, kā pēc raķešdegvielas un spirta maisījuma smirdošas un ar salauzta helikoptera troksni trasē aiztraucās trīsdesmit dažādas rallijmašīnas, un kas pārsteidzoši — divi bmw tajā skaitā. kad visi beidzot bija aizbraukuši, ceļš bija brīvs, un varējām tikt pie kalna. kalns, kā kalns, tāds ar vēsturisku pieskaņu — inventāra noma vecā vilciena vagonveida šķūnītī un ekskluzīvs pacēlājs, pie kura jāpieāķējas ar āķi. par laimi, darbojās arī parastais “pedāļu” pacēlājs. sestdienas pēcpusdienā uz kalna bija kādi desmit cilvēki, tā ka nekādās rindās jāstāv nebija, tik vien, kā mazie igaunēni taisīja ņiguņegu. pati nogāze arī tā nekas, sniegs dabisks, balts un daudz, nekādas retraka pazīmes, un arī no paša kalna gala paveras ievērojama ainava — ļoti labs kalns, kur uzsākt slēpošanas sezonu 🙂
vakarā atgriežoties alūksnē, aizskrēju uz servisa pievārti savākt salauzto bemwē, lai spoguļus un riteņus pa nakti nenoskrūvē, un man par lielu brīnumu, viss atkal strādā, itkā nekas nebūtu bijis! ne kautkādas nepareizās lampiņas deg, ir visi pazudušie ātrumi, un krustojumos uzdodot gāzi var sagriezt arī auto.
hokejs
svētdienas kultūrprogrammā bija vietēja mēroga hokeja spēle — HK Alūksne pret Malienas Vilkiem. diemžēl laikapstāklis bija sagriezies mazliet nepareizi, ārā bija ap nulli un lija lietus, kā rezultātā ledus bija nekāds un arī skatītājiem nekāda liela prieka nebija. neesmu īsti futbola hokeja eksperts, bet man šķiet, ka dinamo tomēr spēlē mazliet labāk. arī šajā spēlē bija asas situācijas pie vārtiem, soda iemetieni, noraidījumi, pāris kautiņi un amizantā klauna kostīmā tērpts tiesnesis. vēl ievērības cienīgs man šķita advancētais hokeja laukums ar basketbola groziem — neredzēju gan, bet iespējams ka kāds pamanījās iemest arī kādu trīspunktnieku. spēlē viennozīmīgu uzvaru guva mājinieki, ar septiņi pret viens + salauzta roka sakaujot malēniešus.

2 koment?ri

2 koment?ri ierakstam “alūksnes kultūrprogramma brīvdienās.”

  1. Zandison 13 Jan 2011 at 6:41 pm

    Vai tad automātu var vilkt, nesaplēšot kārbu?

  2. mcenroyon 14 Jan 2011 at 10:31 am

    var vilkt mierīgi — ar ieslēgtu dzinēju cik grib, ar izslēgtu kādus 30 — 50km droši, vēlams ne pārāk ātri.
    vienreiz pats savam acīm redzēju, kā ievilka trīslitrīgu W123 mersi ar automātu, sagraujot mītu par to, ka automātu ievilkt nevar. droši vien, ka tas nav īpaši prātīgi, taču ir iespējams.

Trackback URI | koment?ru RSS

iepakoment?t