Nov 15 2010

slinkās rudens brīvdienas.

ierakst?ja 4:44 pm kategorij? hronika

turpinot pirms gadiem iesākto tradīciju, dažas lietainas novembra dienas padzīvojos pa vēju pilsētu liepāju. pirmajā dienā gan pārsteidza bezvējš, taču tas tika kompensēts ar dāsnu lietu — un kas gan brīvdienās var būt jaukāks kā rudenīgs lietus? sestdienā gan lietus mazliet pierima (kā vēlāk izlasīju tviterī, tad no rīta esot pat bijis pērkona negaiss) un vējš atkal pūta ar dubultu sparu. protams, tika sameklētas šādas tādas labi paslēptas kastītes, apciemota karosta ar saviem nebeidzamajiem pazemes labirintiem un citiem jaukiem objektiem, jūras krastā izbaudījām vētras spēku — vējš pūta tā, ka kāpas galā varēja nesasprindzinoties slīpi karāties pret vēju un nenokrist, un viss liedags bija zem viļņiem. un pat brīžiem starp mākoņiem izlīda kāds saules stariņš. piektdienas vakarā izmantoju arī izdevību beidzot redzēt astro’n’aut dzīvajā atjaunotajā fonteina klubā. jāsaka gan, kaut arī klubs ir interesants un tīri omulīgs, tomēr izcēlās ar izcili sliktu skaņu. kad beidzot jābrauc mājās, tad arī parādās zilas debesis un saulīte arī spīd jo koši — jā, svētdiena bija jauka un silta pat ar visu vēju. svētdien izbraucām arī ar liepājas tramvaju, eleganta izklaide, rekomendēju :), turklāt tikai 30 santīmi pērkot biļeti pie vadītāja. uz atvadām vēl izlodājām austrumu un zaļās birzs fortus, un tad jau kompass rādīja rīgas virzienu. tā kā brokastis sen jau neskaitījās, ieplānojām vakariņas saldū. saldus it kā nav diži liela pilsēta, taču atrast vietu, kur svētdienas vakarā paēst nav nemaz tik vienkārši. izmetām pāris riņķus pa centru, un kā vienīgo vietu, kur dod ēst, sazīmējām picēriju blakus rimī. acīmredzot šī tiešām ir vienīgā vieta pilsētā, kur var ieturēties un alu padzert, jo iestādījums bija pilns ar dažāda gadagājuma pilsoņiem, lielākoties dzerošiem alu. bet ēst tur tiešām dod garšīgi.

koment?ru v?l nav

Trackback URI | koment?ru RSS

iepakoment?t