September, 2010 arh?vs

Sep 07 2010

jaunas takas.

ierakst?ja kategorij? hronika,stils

vakar vakarā, pa ceļam uz mājām iebraucu berģos/bukultos/priedkalnē — kā nu tur īsti to vietu sauc, sameklēt pāris meklējamos, no kuriem interesantākais bija noslēpies piekakātā ūdenstornī. nu ne jau tāpēc tas bija interesants, bet tā tāda interesanta ūdenstorņu un citu pamestu ēku iezīme, turklāt apbrīnoju tos cilvēkus, kuri kāpj padirst uz trešo stāvu. labi, stāsts ne par to. tātad, kad meklējamais atrasts un sāk tumst, jāsāk braukt mājup, taču tāāds slinkums braukt līkumu atpakaļ caur berģiem uz pleskavas šoseju un tad uz tallinas šoseju, jo uz kartes pa taisno baltezers izskatās tepat blakus. nav ko tur daudz prātot, vienojamies ar stūrmani par maršrutu, un aidā. neskaitot ar kvadracikliem izvandītos kalniņus un dažas stigas, ceļš, kuru esam izvēlējušies ir tāds diezgan imaginārs, un nekas neliecina, ka pa to kāds nesenā pagātnē būtu braucis. brīnumainā kārtā, pilnīga meža vidū, sastopam kādu vīru, kurš jautāts, vai pa šo ceļu var izbraukt, viltīgi pasmīn un saka “nu kautkur jau izbraukt var, tikai tur tie zariņi.” nu ja izbraukt var, tad braucam arī, tā arī paliekot neizpratnē, kas tika domāts ar “tie zariņi”. ceļš ir brīnumaini gluds un apaudzis ar zāli, vietām arī kāds kuplāks krūms mazliet ieķeras antenā, taču kopumā nav ne vainas. kartē iezīmētais meža ceļš tūlīt tūlīt izvedīs uz ielas, taču te tev nu bija — kāds ir uzbūvējis māju tieši priekšā, un nu nākas kādus pārsimts metrus pabraukt atpakaļgaitā. pa alternatīvo ceļu, kurš izskatījās krietni vien aktīvāk nobraukāts, garām sarūsējušam šlagbaumam, izbraucām uz pareizās ielas, kura līkumojot garām dažāda izmēra, lielākoties pilnīgi bezgaumīgām lielummānijmājām, izveda pie baltezera sanatorijas. tātad, ja labi grib, var izbraukt.

3 koment?ri