January, 2010 arh?vs

Jan 26 2010

CDT Polārlapsa 23. janvārī.

ierakst?ja kategorij? hronika

CDT Polārlapsa
ja dedzināt benzīnu tad ar baudu — un kas var būt aizraujošāks par joņošanu pa naksnīgu pārdaugavu meklējot kontrolpunktus un pildot dažādus speciālos uzdevumus? tādi prieki tika izbaudīti naktī no sestdienas uz svētdienu CDT rīkotajā Polārlapsas spēlē. āķis lūpā jau bija no iepriekšējām reizēm, līdz ar to arī mazliet pieredze un tehniskais nodrošinājums pilnvērtīgai dalībai pasākumā — četrriteņu transportlīdzeklis, mobīlais internets, dators, pāris gps uztvērēji, kompass un lāpsta. un pats galvenais, protams, ir laba komanda. ierašanās starta vietā plānota mazliet pēc saulrieta, tāpēc, kamēr vēl gaišs saspraužam visus vadus, saslēdzam visu ko jāsaslēdz, maza instruktāža, tīmbildings un īss ievads datorlietošanā. brīnumainā kārtā viss strādā, varam sākt piedalīties. starta vietā ierodamies laicīgi, pieklājīgi sasveicinamies ar pazīstamiem cilvēkiem un kļūdas pēc arī ar dažiem nepazīstamiem, bet nu viņi konkurenti tāpat, piereģistrējam sevi un mazliet paizklaidējamies aplūkojot muzeja eksponātus. es laikam nepieminēju, ka sapulcēšanās notika dzelzceļa muzejā, kurā, man kauns atzīt, es līdz šim vēl nebiju bijis. klātesošajiem par pārsteigumu pasākumā piedalās arī GatisK, līdz ar to pirmā vieta skaidrs kam, pārējie varēs pacīnīties par vietām sākot ar otro. (tiem kuri nav lietas kursā — GatisK ir latvijas ģeokešeru leģenda, slēpņotājs nr.1, supermena brālēns un visādi citādi labs cilvēks, un parasti sacensībās ieņem pirmo vietu). pēc īsas dalībnieku sapulces, atbildēm un jautājumiem zālē paliek pa vienam komandas pārstāvim, pārējos palūdz aiziet prom. no mūsu komandas paliek Ieva. pēc minūtēm piecpadsmit arī viņa ir klāt, un varam sākt. zālē palikušajiem ir izdalītas audiokasetes ar klausāmu informāciju par pirmā punkta koordinātēm, un autostāvvietā ir manāma panika, jo kā izrādās, mūsdienās šādu formātu nav kur bāzt, līdz ar to tiek meklēti radi un draugi ar ejošiem kasešu magnetofoniem. mūs šis jautājums nesatrauc, jo kā jau premium klases auto, bmw pat vistrūcīgākaprīkotajos automobīļos var atrast “bmw business” audiosistēmas ar kasešu atskaņotāju. tā nu lieki nekavējamies, spraužam iekšā, klausāmies un lēnām sākam braukt. kamēr skan kasetē ierakstītais sviests Ieva izstāsta, ka zālē klātesošajiem demonstrēti dažādu vietu satelītattēli, kuri jāatpazīst un tajos jāmeklē kontrolpunkti pēc atmiņas. Ieva veiksmīgi visus ir atpazinusi, un viens no tiem ir tepat aiz stūra — mūkusalas aplī, pa vidu. to arī nolemjam paņemt pa ceļam uz starta punktu. noparkojos nestē un skrienu piereģistrēt kp. plāksnīti ar QR ornamentu atrodu ātri, telefons arī to ātri atpazīst, bet piereģistrēt nevar. sasodīts, kautkas nav labi! vēl pāris neveiksmīgi mēģinājumi, tad atmetu ar roku, pierakstu kodu un skrienu atpakaļ. pa to laiku meitenes ir noklausījušās raidījumu, un uzzinājušas kurp jābrauc — pirmais KP atrodas lidostas skrejceļa dienvidu galā, pie caurtekas. izklausās tālu, bet neko darīt, braucam turp. diez cik tuvu piebraukt nevar, tāpēc pēdējos trīssimts metrus nākas cilpot kājām. KP atrodu, piereģistrēju un spēle var sākties! lai tiktu pie nākamo KP koordinātēm, ar 25 minūšu intervālu nākas noķert tiesnešu auto, sekojot viņu atrašanās vietai uz kartes. tas mums pāris reizes izdodas, pa starpu ienirstot āgenskalna ieliņu labirintā un paslidinoties zasulaukā. diemžēl turpmāko spēles gaitu izmaina nepareizi izvēlēts piebraucamais ceļš kontrolpunktam lucavsalā — punktam piebraucam klāt ļoti tuvu, bet tur arī paliekam. sākas rotaļas sniegā, gan ar lāpstu, gan bez, stumt palīdz arī labais cilvēks no konkurentu komandas, bet tas daudz neko nedod, sniegotajā pļavā uzkavējamies nepilnu stundu, līdz kamēr ierodas glābējpatrols, kurš mazliet paminstinājies sadūšojas forsēt sniegoto pļavu, un apbraucis mūsu auto paņem mūs trosē vilkt ārā, tuvāk civilizācijai. džips brauc uz priekšu, es atmuguriski aiz viņa, un protams, ka redzamības nekādas, jo divi izpūtēji nodrošina lielisku miglas aizsegu, kas rezultējas ar nelielu “buc”. skāde nav liela, bet nepatīkami tomēr. tikuši ārā uz cietzemes, saprotam, ka nu ir jāsāk stresot, jo laika vairs nav, daudz kas vēl jāpaspēj un pēc piecpadsmit minūtēm jābūt jaunmārupē uz speciālo uzdevumu “aukstās virves”. nedaudz pārkāpjot csn (kamēr neviens neredz) joņojam uz jaunmārupi, un ierodamies minūti minūtē. par laimi, iepriekšējā komanda jau dodas prom, un mums lieki drebināties uz zemes nesanāk, jo piedāvājumā ir divi lieliski uzdevumi no augstasvirves.lv. pirmais ļoti vienkāršs — pa nelielā augstumā virs zemes starp diviem stabiem nostieptu virvi diviem komandas biedriem jānoiet katram no sava gala uz pretējo, pa vidu samainoties, turklāt katrs turēties drīkst tikai pie trešā staba piesietas virves gala. nekā sarežģīta, bet mēs nolažojam un nokrītam. neko darīt, ejam tālāk. otro uzdevumu var izvēlēties — vai nu vienkārši uzkāpt stabā un nostāties uz tā, jeb grūtajā variantā noiet divatā pa diviem paralēli iekārtiem baļķiem turoties tikai vienam pie otra. izvēlējāmies otro variantu, un ar Ievu kāpām augšā. pirmkārt bija auksts (~ —20°C) otrkārt bija ļoti bail. man vispār ir ļoti bail no augstuma, tāpēc ļoti vajadzēja saņemties atlaist roku no troses un balstot vienam otru pāriet baļķiem. (patiesībā jau tas viss ir galvā). sajūtas neaprakstāmas. ā, tas laikam bija adrenalīns, jā, pareizi. lūk, tātad paveikuši šo varoņdarbu, kurbulējām auto, lai pēc īsa pārlidojuma paspētu uz nākamo specuzdevumu kleistu mežā — klasiska orientēšanās distance ar karti un kompasu, un tikai pieciem KP, no kuriem jāatrod vismaz viens. daudz nedomājot, ieskrējām, atradām vienkāršāko un fiksi prom uz nākamo uzdevumu daugavgrīvas cietoksnī. daugavgrīvas cietokšņa pazemes bunkuri un ejas jau bija izložņātas senāk, kā arī par ūdenstorni pārbūvētais baznīcas tornis iepazīts no dažādiem skatu punktiem, bet šoreiz uzdevums bija mazliet savādāks — klausoties veco labo kasešu pleijeri, gluži kā muzeja audiogidu, jāiet turp, kur liek stāstnieks, un pa ceļam jāatrod kontrolpunkti ar kompostieriem. uzdevums interesants, bet laika trūkuma dēļ sakniebām tikai trīs punktus un skrējām tālāk. vēl pāris reizes noķērām lapsu, atradām dažus punktus un ieradāmies uz pēdējo speciālo uzdevumu, kas bija iepriekš zināms kā regularitāte. vairākkārt dažādos pasākumos ir gadījies braukt, un kautkā par šo disciplīnu sajūsmā neesmu, un tāpēc diez ko nealku pēc šī uzdevuma, taču ierodoties startā, mūs sagaidīja patīkams pārsteigums — šoreiz regularitāte bija izpildāma ar ragavām. Laura uz ragavām, es pie vilkšanas, Ieva ar hronometru un leģendu pa priekšu un aidā! kaut arī trase nebija neko gara (toties kalnaina), piekusu diezgan ātri, bet kontrollaikos iekļāvāmies gandrīz perfekti. nu jau arī līdz finiša laikam vairs tik stunda, tā ka salasam atlikušos puntus un 02:40 nesteidzīgi finišējam. rezultātā no astoņpadsmit komandām ierindojamies devītajā vietā. mazliet škrobe par pļavā zaudēto stundu, kas diezgan stipri iegrieza, bet paši vainīgi — tā ir, kad nedomā ar galvu :)
visādi citādi pasākums godam, un astoņas stundas paskrēja nemanot.

mēs braucām šitā:

CDT Polārlapsa – Ezīši Miglā

koment?ru nav

Jan 14 2010

L’Imaginarium du Docteur Parnassus

ierakst?ja kategorij? hronika,stils

vakar biju uz “Doktora Parnasa iedomu pasauli” — brīnumjauka filma, desmit zvaigznes. labi aktieri, mazliet mistikas, mazliet fantāzijas… nē fantāzijas bija ļoti daudz, jo tā ir filma par fantāziju, par to kas mums katram galvā darās, un brīžiem tā vien likās, ka savu roku scenārija rakstīšanā bija pielikuši arī doktors Zigmunds un doktors Alberts. kautkad pagājušā gada nogalē, pirms kādas citas filmas redzeju “doktora Parnasa” treileri, un neskaitot Džoniju Depu, nekas prātīgs neaizķērās — kārtējā sviestainā filma, un ar tādu spriedumu tā arī tika iesviesta putekļainajā plauktā “filmas, kurām nav vērts tērēt laiku” (iedomātajā, protams). taču dzirdot pozitīvas atsaukmes no dažiem cilvēkiem, mainīju domas, un aizdevos noskatīties šo filmu. tiešām biju gājis maldu ceļus, un pavirši biju iesviedis šo filmu ne tajā plauktā. tagad man viņa stāv plauktā “tās ir labās!”.
vēl par plauktiem runājot, gluži tāpat, kā augstākminētā filma, bez domāšanas plauktā “filmas, kurām nav vērts tērēt laiku” pēc treilera noskatīšanās ielidoja filma “avatars”. jo dienas, jo vairāk visur parādās informācija par šo filmu, kas tikai apstiprina manu lēmumu. iespējams, ka arī šajā gadījumā es kļūdos, bet izskatās, ka to es neuzzināšu.

4 koment?ri

Jan 14 2010

veikals.

ierakst?ja kategorij? stils

super puper
nemāku spriest par sortimentu un cenu līmeni, bet ar vizuālo noformējumu un nosaukuma daiļskanību šim iestādījumam viss ir kārtībā. to laikam sauc par mārketingu, ja?

viens koment?ts

Jan 11 2010

raganas lamatas.

ierakst?ja kategorij? hronika

vakar pilnīgi nejauši gadījās pielikt roku cīņā ar krīzi, un papildināt valsts budžetu ar pārdesmit latiem. aizdomājies pārāk strauji iepedālēju gāzi, kā rezultātā 78 kmh apdzīvotā vietā gaišā dienas laikā, ar labi redzamu policijas patruļu :) (šī nu varētu būt tā reize, kad bmw dinamiku varētu atzīmēt kā mīnusu). kamēr modrais inspektors rakstīja rakstāmo, tika atvērts termoss ar karsto piparmētru tēju, jo ziema taču. tā nu sēdējām un dzērām tēju, dzērām tēju un gaidījām protokolu, te pēkšņi tāda jocīga sajūta, liekas, ka kāds mani vēro — pagriežos, tiešām — policists pielavījies, stāv aiz loga ar dokumentiem rokās. atveru durvis, šis novēl labu apetīti un atvainojas par traucējumu, bet uz protokola vajagot arī manu parastu. patīkami tomēr komunicēt ar laipniem cilvēkiem.

2 koment?ri

Jan 08 2010

sarkanās zvaigznes ceļā.

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

cilvēks taču ir viens interesants radījums, kurš nekad nebeidz pārsteigt. šīs nedēļas laikā, vairākkārt gadījās ievērot automašīnas ar ieslēgtiem aizmugures miglas lukturiem (nevar nepamanīt, kad viss tāds spoži sarkans brauc pa priekšu) — gan gaišajā dienas laikā pilsētā, gan pa tumsu uz lielceļiem ārpus pilsētas, turklāt nebija ne bieza migla, ne stiprs lietus, ne necaurredzams putenis. gluži parasts, skaidrs ziemas laiks. un šis jautājums man tagad neliek mieru — kas viņiem liek tā darīt? ir kautkādas izmaiņas satiksmes noteikumos, ko es esmu palaidis garām? uzmanības trūkums? tehniskas problēmas?

5 koment?ri