Feb 02 2009

rīta rosme svaigā gaisā.

ierakst?ja 6:23 pm kategorij? dzīve,hronika

šorīt izbraucu no mājas mazliet agrak, lai laicīgi paspētu nogādāt dārziņā jauno paaudzi. ārā vēl bija rīta krēsla, mīnus piecpadsmit celsija grādos kautrīgi klabinot zobus un nesteidzīgi apbraucot bedres virzījos tuvāk A1 lielceļam. mazliet izbrīnīja no aizmugures nākošais skaļais troksnis, kurš pieauga palielinot ātrumu, savukārt nometot gāzi pieklusa. īsti nebija skaidrs, kas gan tas varētu būt — mājupbraucot pirms divām dienām, nekā aizdomīga nemanīju, tāpēc trokšņošana tika norakstīta uz lielajā aukstumā sabiezējuso eļļu reduktorā vai vēlnezinko, jo skaņa nepārprotami nāca no aizmugures. izbraucis uz lielā ceļa, neko ļaunu nedomājot iekļāvos kopējā satiksmē, bet pie 110kmh skaņa jau bija tāda, it kā aizmugurē būtu ietriecies helikopteris. sāku jau apsvērt neplānotu viesošanos servisā, kad pēkšņi virs galvas, gluži kā zīmē multenēs, iedegās spoža lampiņa aka 'es zinu kas tas ir!'. jā, tas viņš arī bija — aizmugurējais pasažierpuses bezgaisa ritenis ar lupatās samaltu riepu. @#$%, apstājos ceļa malā un sāku, it kā tik vienkāršo, riteņa maiņas procedūru. не тут то было. skrūves, protams, ierūsējušas un vaļā labprātīgi nenāk — pastīvējos, palēkāju pa krustu (atslēga tā tāda, ar ko skrūvē vaļa riteņus, nekādas saistības ar maģiskiem rituāliem), beigās viss vaļā, varam pāriet pie otrā cēliena. ieriktēju vietā domkratu, sāku skrūvēt augšā, bet jo augstāk ceļu, jo domkrats kautkā vairs nevieš uzticību. ar gudru ziņu pabāzu zem auto, blakus domkratam saplosīto riteni — ja nu kas. un daudz nebija jāgaida — 'ja nu kas' kā saukts, domkrats nolocījās un auto gar zemi, labi vēl ka ritenis apakšā. situācija gluži muļķīga, un kā jau varēja gaidīt, tad nostopēt kādu palīdzīgu cilvēku no nepārtrauktās auto straumes diezgan bezcerīgi, kur nu vēl gaidīt, ka kāds apstāsies pats. gāju meklēt domkratu uz tuvējo būvlaukumu, kur pie diviem auto grozījās pāris tēvaiņi, bet nē, redz, domkratu viņiem neesot, un tās vispār nav viņu mašīnas, un vispār, нефиг тут шлятся. палдиес, кунги, палдиес. arī reizbijušajā benzīntankā nav nekādi izpalīdzīgī ļaudis — nē, nē, nav mums nekādu domkratu, un kas jūs vispār tāds esat, ko?! nu, nav, tad neko, lai jums jauka diena. gāju atpakaļ pie auto, stopēt kādu atsaucīgāku pilsoni. ilgi nebija jāgaida, un palīdzīga roka tika sniegta no h.getz vadītāja puses, kurš visai vēlīgi nošārēja domkratu, un vēl aizšāva uz māju pēc vēlviena, kā arī nekautrējās palīdzēt pēc iespējas ātrāk tikt kārtībā ar visu ko bija jātiek galā. Liels Paldies Getz Vadītājam! kopumā jauki pavadītas 45 minūtes svaigā gaisā, patiess prieks par palīdzību un tikpat patiess rūgtums par lepnajiem garāmbraucējiem, un jo īpaši jau par bavārijas spēkratu vadītājiem — kur tad ir tā mūsu solidaritāte?

2 koment?ri

2 koment?ri ierakstam “rīta rosme svaigā gaisā.”

  1. Salavecison 03 Feb 2009 at 7:03 pm

    Кругом одни пидарасы…

  2. Tunelison 12 Mar 2009 at 9:05 pm

    Sukas….. Geci jāmīl…

Trackback URI | koment?ru RSS

iepakoment?t