Dec 04 2008

fuko, tā teikt, svārsts. grāmata.

ierakst?ja 7:25 pm kategorij? bibliothèque

ar grāmatām ir tāpat, kā ar bitēm — nekad nevar zināt, kas būs iekšā. būs paslēpta kāda naudaszīme, izgriezums ar viskija blašķīti, herbarizēta cannabis sativa lapa vai saspiests zirneklis. un tie, mazie, melnie — jā, burtiņi, kā tie būs sakārtoti, un ko pavēstīs, kā arī pats galvenais un svarīgākais, turklāt attiecināms ne tikai uz grāmatām, bet uz jebkuru drukāto presi — vai būs bildes, un ja būs, tad kādas? lūk. tā nu pirms pāris nedēļām manās rokās nonāca izslavētais 'fuko svārsts'. jā, grāmata ir bieza un svarīga, iesieta kvalitatīvi un cietos vākos. burtu ir ļoti daudz, bilžu savukārt, ļoti maz, un tās pašas tādas shematiskas. bet nu lai jau būtu. acīmredzot Umberto diez cik labi neprot zīmēt, bet rakstīk gan viņš prot, un izskatās, ka viņam pašam arī patīk. rakstīt. jo citādi, diez vai viņa grāmatas taptu tik biezas. pagaidām ar citām Eko grāmatām neesmu pazīstams, tik cik manītas svešos grāmatplauktos. īstenībā, sajūtas, kādas rodas lasot grāmatu būtu japieraksta lasīšanas laikā, jo lasot biezas grāmatas, sajūtas ik pa laikam mainās, bet es redz noslinkoju. nekas, mēģināšu atsaukt atmiņā šos iespaidus.
vispirmākie iespaidi par šo darbu man bija jau pirms lasīšanas, neatceros kur, bet biju dzirdējis salīdzinājumu ar 'davinčī kodu', un attiecīgi arī no 'fuko svārsta' gaidīju vismaz spraiga sižeta kriminālromānu, ja ne modernos Sīpoliņa piedīvojumus. bet nē. te nu man bija patrāpījušies kļūdaini informācijas avoti, un pirmajā piegājienā izlasot 0.5 grāmatu, man tapa skaidrs, ka nekāda akciona nebūs vis. respektīvi, grāmatas sākumā ieskicētā aina ar mājienu, ka atrisinājums nāks ar laiku grāmatas beigās, ieintriģē un notur lasītāju, jo varbūt, varbūt, ka nevis beigās sāksies aizraujošu notikumu virkne, bet nākamajā nodaļā? tiekot pāri pusei, arī šī ilūzija zūd, un tālāk jau ir vienkārši jālasa, kaut vai aiz spītības. respektīvi, grāmatas trīs ceturtdaļas aizņem templiešu, rožkrustiešu, brīvmūrnieku un citu iluzionistu teikas un pasakas, sazvērestības teorijas, svētā grāla leģendas un citas blēņas. ja to visu tā smuki ar šķērītēm čik-čik… nu labi, varbūt ne visu, bet lakoniski izklāstīt vienā nodaļā, tad sanāktu jauka jauniešu literatūra, varbūt pat atmiņu romāns, un būtu ietaupītas trīs ceturtdaļas papīra, iespiedēju darbs, lasītāju laiks un dabas resursi. lūk tā. bet jā, Umberto māk rakstīt. (es jau laikam to teicu)

6 koment?ri

6 koment?ri ierakstam “fuko, tā teikt, svārsts. grāmata.”

  1. asmoon 04 Dec 2008 at 8:07 pm

    Nerauj kreņķi, Eco kungs jau ir medivialists (nu tas kas specializējas viduslaikos) un tās sazvērestību teorijas ir būtiskas grāmatas sižetam, vajadzīgas beigām. Daudzi minētie fakti patiešām ir vēsturiski notikumi. Man grāmatiņa patikās, parāda cik viegli ir sākt ticēt pat paša izdomātam Plānam, kur nu vēl citu Plāniem.

  2. Salavecison 04 Dec 2008 at 9:18 pm

    Normāls onka, viņš un Freids man atbilst. Bet vēl vairāk man patīk termins “0,5 grāmata”. Žetons, +1.

  3. simbelon 04 Dec 2008 at 9:35 pm

    Ehh, ceru, ka tavs ierosinājums par grāmatas apšķērēšanu bija jociņš 🙂

    Par salīdzinājumu ar Da Vinči Kodu šeit:
    http://en.wikipedia.org/wiki/Foucault%27s_Pendulum#Comparison_with_other_writings

    Man pašai grāmata gāja ilgi, bet neapšaubāmi patīkami… detaļu, svešvārdu un dažādu teoriju pārsātinātība piešķir tekstam tādu kā neraksturojamu plūdumu – galvenais ir pietiekami ātri saprast, ka šī grāmata ļauj izvēlēties sev piemērotāko uztveršanas līmeni, vai nu tas būtu iegrimstot katrā sīkākajā detaļā, vai arī izvēloties sekot tikai sižetam (kas pilnīgi noteikti šeit nedarbojas kā galvenais virzītājspēks), vai vispār visu stāstu uztverot kā pārlaicīgu morāli. Un nevienā no uztveres līmeņiem netiek zaudēts literārais baudījums. Eko taču ir ne tikai viduslaiku speciālists, bet arī ļoti spēcīgs semiotiķis.

    Da Vinči Kodu es tiešām pabeidzu lasīt tikai aiz spītības, dikti kaitinoša grāmatele.

  4. Fedjaon 04 Dec 2008 at 11:39 pm

    Man svārsts iekustējās kādā trešajā lasīšanas reizē. Citas Eko grāmatas – Rozes vārds un Bodolīno arī ir mega, bet svārsts stāv pāri visam, jo bez visām tām vēsturiskajām fīčām ietver daudzas lietas, ko var tieši projecēt uz mūsdienu lv ekononomisko un politisko situāciju, saprast kā tā radusies utt. utjp. Sižets tur ir stipri vien sekundārs. Salīdzinājumam varu teikt, ka Kods ir totāls bullšits.

    Simbelai pievienojos par visiem 100%.

  5. L.on 05 Dec 2008 at 12:10 am

    Es vispirms izlasīju DaViņņņči kodu un uzteicu autoru& tulku par vienu lietu- spēju noturēt lasītāja uzmanību, tāda tehniskā veidā. Kad tiku pie Eko Fuko, tad Dens Brauns, šķiet, var viņam pat ne ūdeni pienest, tie nav vienas raudzes argumenti un kopumā ņemot Svārsts taču ir vienkārši skaista konstrukcija, fikcija, plāns. Un kā tāds arī visai izdevies, apjomīgs- tas tiesa.

  6. mcenroyon 05 Dec 2008 at 12:08 pm

    par ideju un Plāna vērienīgumu varu piekrist. lieliska rokasgrāmata, kā izdomāt, nu nesauksim tos gluži par meliem, kā izdomāt ticamu pasaku, likt tai noticēt citiem, un beigās arī pašam tam visam noticēt.

Trackback URI | koment?ru RSS

iepakoment?t