July, 2008 arh?vs

Jul 21 2008

kultūra lielās devās.

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

kārtējais pozitīvais festivāls ir izdzer… veiksmīgi pavadīts, plus vēl ar metalikas koncertu galā! kas var būt labāks? pēc pagājušā gada festivāla nebija divu domu, ka pasākums ir ar savu atmosfēru un nosaukumam atbilstošo pozitīvo lādiņu, un jābrauc atkal. ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, arī šogad startējām no rīgas pusdienlaikā, lai varētu laicīgi ieņemt pāris apbūves gabalus, sasliet telti un iesildīt māksliniekus. šoseja bija patīkami tukša ar dažiem lietuviešu opeļiem, kuri mazliet bremzēja satiksmi, bet tas ir pārejoši. gluži pirmie telšu laukumā neieradāmies, bet pašas labākās vietas (tās, kur no rīta visilgāk ēna) jau bija rezervētas. iekārtojāmies otrās šķiras labākajās vietās, sajaucām pēdējā laika iecienītāko kokteili — tekila ar alu, uzbūvējām telti un nokāvām matrača pūšamo turbīnu. gribējām izrādīt labo gribu, apmainīt festivāla biļetes pret rokassprādzēm un sākt iesildīt mūziķus, bet iekšā laišana vēl nebija sākusies, tā ka nācās vien atgriezties pie auto bagāžnieka krājumiem un gudrām runām par latvijas industrijas jaunākajām tendencēm un politiku. pēc kāda nenoteikta laika sprīža (festivāls ir vieta, kur laiks apstājas) devāmies uz ieeju. pirmo uzstāšanos uz mazās skatuves jau bijām nokavējuši, un kā nākamie jau spēlēja astronauti, kurus man līdz šim dzīvajā nebija sanācis redzēt. feini. pēc astronautu uzstāšanās, pārgājienā uz lielo skatuvi pie mammasdabas telts tika manītas dažādas neadekvātas izdarības, īsti ta arī nesapratu, kas uzstājās un ko gribēja parādīt. kustību teātris vai kas? toties tika satikti un sasveicināti sen neredzēti exit jaunieši, kuri arī tūlīt pat kāpa uz skatuves ar savu programmu. tas bija tāds diezgan negaidīts pārsteigums, un mēs ar Arčiju sarēķinājām, ka uz skatuves viņus pēdējo reizi redzējām pirms kādiem desmit — vienpadsmit gadiem. pēc exit uz lielās skatuves bija jākāpj un kāpa arī barselonas instrumentālais orķestris, kuru diemžēl nesanāca ievērtēt, jo bija jādodas sagaidīt un ierādīt vietu otrajai ekipāžai, kura ieradās ar mazu pastāvēšanu korķī. vakara turpmākajā gaitā noskatījāmies travis un manic street preachers, kurus gan līdz galam nē, apnika, godīgi sakot. un tā umbrella… es esmu no tiem, kuri čīkst — no priekš kam tas bija vajadzīgs, fuj, fuj un tādā garā. aizgāju prom. nu visā visumā jau patika gan, bet tobrīd likās, ka priekšnesums par garu. turpinājumā sekoja maza vakarēšana pie jūras, ieskats piejūras deju teltī (kura manā skatījumā bija galvas tiesu pārāka par shark telti, neskatoties uz shark plikajām meitenēm) un visai gara gulētiešana ar tekilu, ananāsiem un lietuviešiem. pie teltīm mēs atvilkāmies mazliet pirms trijiem, un blakus vienā diezgan šaurā pleķītī četri lietuviešu čaļi stutēja augšā savu telti. ātri vien izvērtās maza draudzīga komunikācija, nacionālo īpatnību skaidrošana un abpusēja apcelšanās. izrādījās, ka šis viņiem bija jau trešais festivāls pēc kārtas un viņi bija tiko kā ieradušies. jocīgi protams, ierasties, kad koncerts ir beidzies, bet lietuvieši tā dara. sāka kļūt neciešami gaišs, tāpēc bija vien jāiet gulēt. nepatīkamu pārsteigumu sagādāja matracis, kurš ātri izlaida gaisu un nekāda mīkstā gulēšana nesanāca. bet vismaz nebija auksts, varētu pat teikt, ka ap desmitiem jau bija ļoti karsts. it kā iepriekš bija plānā doma sestdienas rītā aizšaut līdz pērnavai, bet dažādu faktoru dēļ šī muļķīgā doma tika atmesta, un sestdiena priekšpusdiena pagāja blandoties pa pilsētu un apsmaidot visos veikalos garajās rindās stāvētājus. īsti nezinu, kas uzsāka pēcpusdienas koncertprogrammu, bet mēs mazliet paskatījāmies livingstonu jocīgo priekšnesumu un Dūles komunikāciju ar kādu igauņu klausītāju, un, ā jā, livingstonu priekšnesumā man vislabāk patika bekvokāliste Vineta, viena ļoti izskatīga meitene. pēcāk tika noskatīta voiceks voiska un kuchenbeat uzstāšanās, kā arī inokentija mārpla šovs! tas bija kautkas, bija ko pakliegt līdzi :) pēc tam bija garš vakara cēliens ar pilnīgi… nu tas ir mans ļoti subjektīvais viedoklis, ka gustavo uz lielās skatuves nevajadzēja laist. nu un festivāla muzikālo programmu noslēdza fatbojslims ar savu atraktīvo disko. gluži nevarētu teiks, ka esmu liels bumsiku cienītājs, bet Normans Kuks kā personība vien ir ko vērts. right here, right now. festivāla nemuzikālā daļa noslēdzās mazliet vēlāk ar ananāsa pārpalikumu skrubināšanu, filozofiskām pārdomām par dzīves jēgu un manuālu matrača pumpēšanu. pumpēt matraci lielas jēgas gan nebija, tik vien kā lai fiksi fiksi horizontāli un ātri aizmigt. es vēl atceros, ka jau laidos miegā un kautkur nrtālu no manas auss bijā kluss šššsss…. bet varbūt tas bija vēl no fatbojslima. svētdienas rītā telts operatīvi tika ierullēta mašīnā un lai nebūtu jāskatās uz apkārt valdošo postažu un miegainajiem kaimiņiem, rullējām prom uz rīgu caur ainažiem. caur ainažiem tāpēc, ka bija jāizmanto gadījums un jāsameklē tuvumā un pa ceļam noslēptie keši. viss gāja kā pa diegu, līdz kamēr tikām līdz ķurmragam, kur pie bākas arī ir viens slēpnis. lielākā latvijas jūras krasta problēma ir privātīpašumi pašā krastā, tā ka vietām līdz jūrai tikt ir gandrīz nereāli. pirmkārt, ir posmi, kuros nav kur atstāt mašīnu, jo ceļa malas ir nokrāmētas ar laukakmeņiem, lai neviens pat neiedomētos savu auto kautkur noparkot (vietām jau ir maksas laukumi, un ja ķurmragā tāds būtu, tad jau es daudz nedomājot tur arī būtu iebraucis), un kur nu vēl uz jūru vilkties – visur ir zīmes, ka privātīpašums, dažādas atraktivitātes norobežojumi un žogi. mums ar Arčiju vnk apnika un nometām autiņu vienā krustojumā, kur vairāk vietas, tā lai otra mašīna tiek garām, neko ļaunu nedomājot noignorējam kārtējo privātīpašuma zīmi un spērāmies tik taisni uz jūru. ceļš protams veda cauri mājas pagalmam, un tuvojoties mājai, pa durvīm izvēlās apenēs tērpies saimnieks, kuru pieklājīgi sveicinājām un atvainojāmies par privātīpašuma izbradāšanu, kā arī pajautājām vai tuvumā ir slavenā ķurmraga bāka, uz ko saņēmām dusmīgu uzbrukumu par svētā privātīpašuma robežu pārkāpšanu, un te kā nekā dzīvo divdesmit cilvēki (mēs pēc tam spriedām, ka tas bija kā brīdinājums, ka viņam būs ko pasaukt palīgā) un ka tā nav viņa darīšana, kā lai parasti mirstīgie tiek pie jūras. nācās atmest ar roku un pārliecinoši turpināt ceļu. visticamāk, jau ka arī es viņa vietā būtu neapmierināts un dusmīgs, bet vai tad ir grūti atstāt kādu taku sava 'dārgā' zemes pleķa stūrī, lai arī proletariāts tiek pie jūras? atpakaļ nācām caur blakussētu, kas nemaz nebija sēta, bet gan ceļš starp vairākām neapdzīvotām mājām. vismaz neviens dusmīgs aborigēns neparādījās. turpinot ceļu piestājām zvejniekciemā un saulkrastos, un vēl šur tur. un tad jau arī vakars bija klāt, un kratoties tramvajā uz centru, protams sāka līt lietus. kur nu līt — gāzt, tā ka izkapjot no tramvaja momentā bijām slapji. bet kā jau tas šādos pasākumos ierasts (atceramies aerosmith koncertu) lietus pārgāja, un jūlija svelmes vietā iestajās patīkami spirgts vakars. un metallica. labi. ļoti labi. pat labāk, nekā abi iepriekšējie koncerti tallinā. pabļaustījāmies, palēkājām, un s
katies – jau pirmdienas rīts…

viens koment?ts

Jul 10 2008

ceturtdienas piezīmes.

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

šorīt izpalīdzīgais kluba biedrs atšlepēja manu auto uz servisu, kur meistari tagad raujas vaiga sviedros/melnās miesās/muguras neatliecot (ē, 'melnās miesās' laikam skaitās ārkārtīgi politnekorekti :) ), cerams ka drīz atkal būšu uz riteņiem, citādi kautkā tāda stulba sajūta, neskatoties uz to, ka ikdienā braucu ar vilcienu. protams, velkoties šņorē neiztika arī bez jautrības un adrenalīna – vienā līkumā no sānu ceļa priekšā izlīda viena tante ar audi un lēnām nesteidzoties uzsāka savas dienišķās 'pamaisīšos jums pa kājām' gaitas. itkā jau nekas nepierasts, tikai savākt auto, kuram nekas nestrādā ir mazliet grūtāk, nekā auto, kuram darbojas gan bremzes, gan stūre griežas.
braucot tramvajā ar neaizbāztām ausīm var dzirdēt visādas interesantas lietas – viens jauneklis pa telefonu diezgan skaļi klāstīja savus dzīves principus, ka viņam galvenais dzīvē ir nopirkt jaunu telefonu un labas drēbes, kā arī lai patusēt sanāk. diezgan pieticīgi. protams, ir vēl arī tantiņas, kuras burkšķ un sūrojas, meitenes, kuras apspriež džekus un jaunakās modes tendences un tādā garā. interesanti. tas viss tiek zaudēts braucot ar auto.
vakar vakarā bija uzgriezies radio, un skanēja programma, kurā Toms Grēviņš spēlēja visādas interesantas mūzikas, un viena no tām man riktīgi ieķērās ausī – Carla Bruni ar savu 'Quelqu'un m'a dit' no tāda paša nosaukuma divtūkstošotrāgada albuma. iepiratēju visu albumu, pārējās dziesmas gan tā ne pārāk, bet šis, augtākminētais gabals tiešām skan smalki.

koment?ru nav

Jul 09 2008

piektdiena trīspadsmitais.

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

neiet

cūcība… tā vien liekas, ka pēdējās dienās kāds skrien pa priekšu ar melnas krāsas spainīti un ar lielu pindzeli velk melnu svītru. šorīt, neko ļaunu nedomādams kāpu iekš sava personiskā spēkrata, un izrādīju nepārprotamu vēlmi braukt, bet šis nekustēja ne sitams!

4 koment?ri

Jul 08 2008

dabiskā nelietība.

ierakst?ja kategorij? hronika

sestdien, pēc nakts negaisa un zibensšova, bija fantastiski jauks laiks, bet protams, bija citas lietas kas jādara, un priecāšanās tika atlikta uz svētdienu. svētdiena, kā svētdiena, visi guļ līdz pusdienlaikam, saule tajā skaitā, un tad ap divpadsmitiem izlien no aizmākonijas, lai augstsirdīgi atvēlētu kādu staru arī bālģīmjiem. un kad tu cilvēks esi enerģiski aizīries sešarpus kilometrus līdz jūrai, protams, saule atkal aizlien aiz mākoņiem uz palikšanu! nelietība.
pirmdiena. saule atkal ir patriekusi visus mākoņus un dāsni staro. protams, ja jau viss ir tik skaisti, tad arī lietussargs tiek atstāts mājās… un kad darbā ir pienācis ēst ejamais laiks, tu cilvēks ņem uz skaties pa logu, un ko tu redzi? jā, līst. un vakarā, kad jāiet mājās, joprojām līst…
nelietība. dabiski.

koment?ru nav

Jul 07 2008

ieskats vēsturē.

ierakst?ja kategorij? stils

make love, not war

skat, jau gads apkārt kopš maniem rozā jokiem 😀

viens koment?ts

Jul 03 2008

elpojiet dziļi

ierakst?ja kategorij? hronika

mēness nav kautkā slīpi pret zemi nostājies? kas notiek? visi kautkādi nervozi un satraukti…

koment?ru nav