May 20 2008

devītais maijs un hokejs. pārdomas.

ierakst?ja 10:31 am kategorij? dzīve

piederības zīmes ir daudz un dažādas, un tāpat ir atšķirīga to nozīme, bet tās pilda vienu uzdevumu – uzskatāmi parāda konkrēta cilvēka pārliecību un uzskatus.
ja lielākajā daļā gadījumu dažādās uzlīmes uz auto vai mistiskas piespraudes pie žaketes atloka nekādas emocijas manī neraisa (ja nu vienīgi kautkas smieklīgs gadās) jo to nozīme man nav zināma, pēdējo nedēļu laikā manu uzmanību piesaistīja divi gadījumi. pirmais bija tāds palielāks – 'svētki', kuri tiek svinēti garmošku pavadījumā dzerot šņabi un uzkožot voblu. jā, pareizi, devītais maijs, ar medaļām apkārtu sirmgalvju orģijām pārdaugavas pieminekļa pakājē. bet ne par to. šo svētku vēsturiskais pamatojums arī ir skaidrs – krievu armija vinnēja uzvarēja vācu armiju un papostīja vāczemi. bet ne par to. es pēc dabas esmu miermīlīgs pilsonis, bet ir lietas kas manī izraisa naidu un liek izrakt kara cirvi. šajā reizē tās bija melnās lentītes ar oranžajām strīpām, ar gana plašu pielietojumu – gan pie 'varoņu' krūtīm piespraustas, gan uz automašīnu antenām uztītas. reāla okupantu vienotības zīme. ja tie būtu tikai kara veterāni, visu cieņu viņiem, bet lielākā daļa bija gados jauni ļaudis, kuriem ar to reāli nav nekāda sakara! tas ir tas pats, kas kautkādi nacisma ideju pārņemti jampampiņi iet ķēmoties sešpadsmitajā martā, un tā vietā lai godinātu latviešu leģionārus, nodarbojas ar lētu populismu. atkāpos mazliet no tēmas. nu tad lūk, man bija naids uz tām oranži strīpainajām sēru lentītēm. (vienu čalīti ar šito lenti redzēju galīgi mīkstu, apkampušos ar tramvaja pieturas stabu un miskasti)
otrs gadījums bija svētdien, kad bija gaidāma hokeja spēle starp krieviju un kanādu, un vietām gadījās redzēt krievu hokeja formās tērptus jauniešus un/vai ar krievijas karogiem. viens pat krievijas karogu bija skaisti ievēris sava bembja grabažniekā un piedalījās draģī. kaut arī man tas hokejs pilnīgi paralēli, bet šāda attieksme ir okej, bija prieks skatīties. zinu, ka ir daudzi latvijas latviski nerunājošie iedzīvotāji, kuri par 'savējiem' uzskata krievijas izlasi, bet zinu arī tādus pašus latviski nerunājošos, kuri fano par latvijas izlasi. katram savs.
kāpēc vienā gadījumā mani pārņem naids, bet otrā – prieks? tāpēc, ka pirmajā gadījumā es redzu daudz manai valstij nedraudzīgus ļautiņus, ar labi paskalotām galvām, un man tas ļoti, ļoti nepatīk.

koment?ru v?l nav

Trackback URI | koment?ru RSS

iepakoment?t