April, 2008 arh?vs

Apr 28 2008

geokešinga ekspedīcija pa vidzemi

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

geocoin
sestdien tika saorganizēts mazs geotrips pa vidzemes slēptuvēm. laiks bija fantastisks, un autostraume, kas gāzās ārā no rīgas arī bija atbilstoša. mēs, divu auto sastāvā raiti iekļaujoties kopējā auto plūsmā, startējām no berģu depo pulksten pusvienpadsmitos. kā jau minēju, auto uz lielceļa bija daudz, un kā varēja manīt netrūka arī tādu, kas nesteidzoties dabu sāka baudīt jau tūlīt aiz rīgas robežas, tādējādi bremzējot pārējos. par laimi siguldas iela ir ar divām joslām katrā virzienā, tā ka pa krieso joslu jauki var tikt garām visiem nesteidzīgajiem. pilnīgi negaidīti pirmā apstāšanās sanāca jau uzreiz pirms garkalnes, kur mūs no trases nocēla zilos kombinezonos tērptu motobraucēju komanda. dokumentu pārbaudei protams sekoja audzinoša rakstura pārrunas, par to, ka pārkāpt ātruma ierobežojumus nav labi un tādā garā, cita starpā arī apjautājoties par manu darba vietu un pienākumiem, ka arī par šādam pārkāpuma atbilstošo sodu. lekcija beidzās ar pirksta pakratīšanu un solījumu, ka nākamajā reizē būšot nopietna runāšana ar priekšniecību. man jau likās dīvaina tāda pieeja, bet iespējams ka čaļiem bija slinkums rakstīt protokolu, un es arī pats nepratos… braucot tālāk, pirmais punkts bija inčukalna velnala – klasisks smilšakmens iezis ar tikpat klasisku alu, kurā mēs pamanījāmies ielīst līdz pašam galam (jāpiezīmē, ka lai sasniegtu vistālāko stūri, bija jālien jau gandrīz uz vēdera). kešu atradām, pierakstījāmies un aidā tālāk! nākamā pietura bija tilts pār lorupes gravu – iespēja aplūkot šo vareno inženiertehnisko būvi no iekšpuses. jautāsiet, kur tad tiltam iekšpuse? šim ir, un pat veselas divas! divi tuneļi zem tilta, visā tā garumā, tumšs kā tajā afroamerikāņa vietā, kur mugura zaudē savu nosaukumu (ir taču politkorekti, vai ne? cerams ka nēģeri neapvainosies), un brīnumainā kārtā vietām tukšas alus pudeles. tālāk parevidējām akmens krāvumus pie saltavota siguldā, nebija tik vienkārši, gribējām jau mest mieru, bet beigās tomēr slēptuvi uzgājām. nākamais punkts pie āraišu ezera atradās gana veikli, 
septiņavotu ūdenskritums
bet septiņavotu ūdenskrituma kaskāde lika vilties – izčamdījām visas lapu kaudzes un izložņājām visas tuvējās pasaknes, bet nekā… gadās arī šādi. pēc sātīgām pusdienām cēsu ēdnīcā 'saules vārti' ceļu turpinājām valmieras virzienā, ar nelielu pieturu lielajā ellītē liepas ciemā. valmierā mūsu uzmanība tika veltīta ordeņā pils sienai – mazliet pārskaitījām laukakmeņus. tur, starpcitu gadījās atrast vienu no kanādas atceļojušo travelbugu
travelbug
un vienas diezgan slavenas personas vizītkarti 🙂
kirils
otra ievērības cienīgā vieta valmierā bija dzelzs tilts ar saviem diezgan agresīvajiem velobraucējiem. atceļā uz rīgu šosejas tuvumā neviena punkta nebija sanāca drusku pagarlaikoties, bet beigās piebraucām apskatīt
gaujas daugavas kanāla slūžas
gaujas daugavas kanāla slūžas podniekos un mežā starp baltezeru un kalngali iebridām līdz lielajam jūgezeram, un vakaru noslēdzām ar romantisku pastaigu gar ķīšezera krastu uz bulduru pilskalnu, kura slēptuvē uzgājām smuku dāņu geocoinu.

4 koment?ri

Apr 25 2008

apceļo dzimto zemi. un ne tikai

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

pirms kāda laika viens kolēģis man pameta linku uz vienu interesantu spēli – geocaching. kas tas ir var izlasīt vai nu geokešinga mājas lapā vai arī, rekur pbs visu jau ir izskaidrojis (ja godīgi, tad man vnk slinkums to visu rakstīt). interesants pasākums, teikšu. pagājšsestdienas vakarā ar Trolli un viņa famīliju izložņājām vecmīlgrāvja ūdenstorni un ziemeļblāzmas parku, un beigās vēl aizdevāmies pastaigā pa mangaļsalu. ziemeļblāzmas parkā noslēptā zaptes burka atradās visai ātri, parlūkojām saturu, pierakstījāmies logbūkā un prom. ar ūdenstorni jau bija mazliet grūtāk, bet pēc maziem alpīnisma paraugdemonstrējumiem konteiners bija rokā. nākamā slēptuve mangaļsalas kāpās bija atrodama tikai pēc koordinātēm ar gps palīdzību.
geocaching
šoreiz konteiners bija dūšīga plastmasas bundža, un arī saturs bija daudzveidīgāks – bez ierastajām monētām bija arī rokassprādze un sveču komplekts. mums plānā bija atrast vēl vienu slēpni, bet tas izrādījās sarežģītak, nekā plānots. lai noteiktu precīzas konteinera slēptuves koordinātes, tajā pašā mangaļsalā bija jāobzervē vairāki objekti, jāsameklē atbildes uz jautājumiem un ievietojot iegūtos rezultātus formulā aprēķinām precīzas koordinātes. kvests, tā teikt.
geocaching

mangaļsala

meklējot atbildes nācās paložņāt pa aizpagājušā gadu simta nocietinājumu pagrabu labirintiem, no kuriem dažos būs jāatgriežas vēlreiz ar gumijas zābakiem, jo ūdens līdz ceļiem, tā ka daļu atbilžu atradām, daļu tomēr nē… arī mēģinājums atrast slēptuvi koordinātu aprēķinā izmantojot pieņemtas vērtības cieta neveiksmi + vēl sāka palikt tumšs.
vakar vakarā atradām vienu no diviem slēpņiem – kaut arī izložņājām pāris grīziņkalna kokus, norādītajās koordinātēs slēpni neatradām. varbūt tomēr vajadzēja inspicēt arī putnu būrīšus? braucot ārā no grīziņkalna mums pretī aiznesās policijas busiņš – nez vai mums par godu? otro atradām gan ne uzreiz – paslēpts bija gana viltīgi pie vagonparka ūdenstorņiem. jau meklēšanas sākumā bijām pie slēptuves, bet pārāk pavirši skatījāmies, un rezultātā izstaigājām vienu vagonparka stūri rūpīgi ieskatoties elektrības kastēs, apčamdot stabus un lūkojoties zem soliņiem. neskatoties uz to, ka pulkstenis rādīja 18:15 un bija brīnišķīgi saulains laiks un mūsu aktivitātes bija diezgan uzkrītošas, neviens tā arī mums nepievērsa uzmanību, ja neskaita dažus aizdomīgus skatienus no pārmijnieku puses. atradumam bija ļoti interesants keisa dizains – žetons autoram (droši vien inženieris). iekšā bija sauja ar monētam un attēlā redzamais Superfiz's one way caching coin 4 – esot palaists no minesotas.
Superfiz
to tad arī izņēmām, un visticamāk rīt šis ceļotājs atradīs sev jaunu viesnīcu.
un kā pēdējo vakar vakarā ap desmitiem atradu pie carnikavas koka baznīcas pakša paslēpto filmdozi – punkts, kuram katru dienu vismaz divreiz braucu garām, grēks neiegriezties. īsi pirms desmitiem bija jau ievērojama krēsla, tāpēc savas spiega gaitas veicu spīdinot lukturīti, kas diezgan labi piesaistīja tuvumā esošās skolas sarga uzmanību. bet pirms modrās acis mani pamanīja, paguvu no blakus baznīcai esošas izbetonētas bedres izcelt divus ežus, kuri bija iespiedušies vienā stūrī un ne pārāk draudzīgi pukšķēja.

koment?ru nav

Apr 22 2008

kautkas vēl nebijis!

ierakst?ja kategorij? hronika,stils

ķīnas preču veikals

beidzot rīgas iedzīvotāji var priekā uzgavilēt, jo tagad arī mūsu pilsētā var iegādāties preces no ķīnas! līdz šim latvijas pircējiem bija jāiztiek vien ar pašmāju un vakareiropas manufaktūru ražojumiem, bet jaunatvērtajā veikalā iespējams iegādāties dažādas saimniecībā noderīgas lietas no tālās āzijas valsts.

8 koment?ri