February, 2008 arh?vs

Feb 07 2008

aizvakardienas nākotnes vilciens

ierakst?ja kategorij? depo,hronika

AGV 
AGV

vakar rakstīju par pasaules saraušanos, un skat – šodien pašķirstot spiegel.de aktuālos jaunumus uzdūros interesantai ziņai: franču koncerns Alstom otrdien, piektajā februārī, parīzē prezentēja savu jauno, ceturtās paaudzes ātrvilcienu Automotrice à Grande Vitesse (AGV). ātrvilciena izstrāde koncernam prasīja desmit gadus un 100 miljonus eiro, turklāt, atšķirībā no priekšteča TGV, kura izstrādei līdzekļi tika piesaistīti no francijas nacinālā dzelzsceļa SNCF, šo ātrvilciena projektu Alstom finansēja no savas kabatas.
AGV ir Alstom jaunais superierocis cīņā par vietu pasaules ātrvilcienu tirgū – jau šobrīd 70% pasaules ātrvilcienu, kuri pārsniedz ātruma robežu 300 km/h ir Alstom radīti. Jauno AGV uz priekšu dzīs vienmērīgi zem vagoniem izvietoti elektromotori, nevis atsevišķi vilciena motorvagoni. Tādā veidā tiek iegūta lielāka jauda un vairāk vietas pasažieriem, un rezultātā vilciens varēs vizināt 900 pasažierus ar ātrumu 360 km/h – par 40 km/h ātrāk un par gandrīz 400 pasažieriem vairāk, nekā priekšgājējs TGV. TGV uz priekšu, un reizēm arī atpakaļ, dzen vilciena sastāva galos izvietotie motorvagoni.
2007 gada pavasarī AGV testa braucienos sasniedzot ātruma rekordu sliežu vilcieniem – 574.8 km/h, tikai par sešiem kilometriem stundā atpalika no japāņu magnētisko līniju ātruma rekorda. sērjā ražoto vilcienu ātruma rekords šobrīd pieder vācu ICE-Velaro – 404 km/h. šobrīd Velaro savieno madridi ar barselonu, ikdienā braucot ar ātrumu 350 km/h, savukārt AGV priekštecis TGV vizina pasažierus pa šampaņas provinci francijā ar ātrumu 320 km/h.
jau pirms AGV prototipa prezentācijas Alstom bija noslēdzis pirmo līgumu ar itāļu dzelzsceļa kompāniju NTV par 25 vilcienu 650 miljonu eiro vērtībā piegādi. sākot ar 2011 gadu jaunie AGV nodrošinās ātrgaitas satiksmi starp milānu un neapoli.
savukārt francijā spīd lielais megalīgums ar francijas SNCF septiņu līdz desmit miljardu eiro vērtībā, par veco TGV nomaiņu, kuri satiksmē piedalās jau kopš 1981 gada.
varbūt arī Šlesera kungs satiksmes ministra personā atvēzēsies un kādu pārīti nopirks, un rīga – liepāja 36 minūtēs…

3 koment?ri

Feb 06 2008

drīz būs pasaules gals

ierakst?ja kategorij? dzīve,kur lai to liek?!

zvaigznes

šorīt no rīta, virzoties pa trepēm uz saviem apartamentiem, ar tējas krūzi vienā rokā un brokastu maizīšu šķīvi otrā, iedomājos sekojošu lietu – paies vēl daži desmiti gadu, un pasaules gals būs klāt. un iemesls tam ir pavisam vienkāršs – pasaule kļūst mazāka, saraujas. šī tendence jau kādu laiku ir novērojama, un ar katru gadu turpina attīstīties. ja pirms gadiem divdesmit aizkļūt līdz berlīnei vai londonai bija vesels notikums, tad tagad tas nav lielāks piedzīvojums, kā aizbraukt līdz rēzeknei. no rīgas līdz berlīnei, man liekas, var tikt pat ātrāk, nekā līdz rēzeknei. tāda pati attālumu samazināšanās novērojama arī ražošanā – ķīna, kas visu laiku ir bijusi austrumu tālajā galā, ar katru dienu tuvojas, un drīz būs tuvie austrumi. dažbrīd šķiet, ka viena otra sadzīves priekšmetu rūpnīca ķīnas vidienē ir tuvāk, nekā tā, kas pāri ielai. kā jums liekas, kāpēc sāk attīstīties kosmiskais tūrisms? tāpēc, ka tehnoloģijas kļust lētākas, modernākas un pieejamākas? nekā tamlīdzīga – tāpēc, ka zemeslode saraujas, un tūrisma firmu pakalpojumi uz zemes jau sāk palikt nerentabli. pavisam drīz pie centrāltirgus varēsim iekāpt 57586 tramvajā un aizbraukt uz jaunkaledoniju, vai ar 62485 maršruta trolejbusu uz vankūveru paskatīties kādu nhl spēli. un uz amsterdamu zāli pīpēt vakarā varēs aiziet kājām. tas būs apmēram ap to laiku, kad zemeslode būs sarāvusies līdz latvijas izmēriem. un tad tā sarausies vēl, un vēl, kamēr būs tik liela kā futbolbumba. tad vēl drusciņ, un tad, kā jau mūsdienu fizikā pieņemts, uzsprāgs ar diezgan skaļu blīkšķi. skatītājiem noteikti aizkritīs ausis, daži varbūt noģībs un kādam varbūt būs zaļš gar acīm. izklausās neticami? viduslaikos stāsts par mobilo telefonu arī izklausījās neticami. tāpēc beidziet vienreiz sēdēt pie kompjiem, burkšķēt un cepties, bet ejiet baudīt dzīvi un priecāties par pasauli – par to kāda tā ir. kamēr vēl ir…

17 koment?ri

Feb 03 2008

Manchmal braucht man ein ganzes Leben, um fünf Minuten glücklich zu sein.

ierakst?ja kategorij? bibliothèque,ferrum

kalt ist der abendhauch

Kalt ist der Abendhauch
[Auksts ir vakara vējš]
2000.gads, režosors Rainers Kaufmans; lomās Heincs Benets, Gizela Trove, Augusts Dīls, Fricija Haberlande
mīlas stāsts sešdesmit gadu garumā, ar dienām un nedienām, no pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem gadiem. filma par Šarloti un viņas māsas vīra mīlestību, ar sāpošām sirdīm, kāzām ar nepareizajiem cilvēkiem, nāvi, karu un pagrabā iemūrētu līķi (tā gadās, ja pārrodas no krievu gūsta pāris gadus pēc kara beigām). veinā teikumā –  dažkārt ir vajadzīga visa dzīve, lai piecas minūtes būtu laimīgs.
lieliska vācu filma, kura veiksmīgi ir aizslīdējusi garām mūsu kinoteātru ekrāniem.

koment?ru nav

« ?urpu