Dec 18 2007

ģeogrāfija

ierakst?ja 8:53 pm kategorij? dzīve,hronika,stils

salavecis parastais
šodien kā tētis ņēmu dalību vienā bērnudārza eglītē – bērneļi dziedāja, dejoja, gāja rotaļās un visādi citādi ampelējās, vienā vārdā sakot – atvases priecēja savus vecākus, mani tajā skaitā. kā jau ziemassvētku pasākumies pieklājas, bija arī Salavecis – tāds riktīgs, dūšīgs, sarkanā frencī un ar kuplu bārdu un skaļu balsi (ierodoties pat dažus bērnus sabiedēja). diemžēl bez seksīgas Sniegbaltītes. tā nu pasākums mierīgi ritēja savu gaitu, un protams, ka beigās Salavecis bērniem dalīja dāvanas, izsaucot tos pēc vārdiem. tā nu viņš viņus sauca un apdāvināja, līdz kamēr izsauca vienu čalīti, kuram vārdā Kristiāns, un saka: o, Kristiāns, kāds smuks vārds, jā, jā, kur tad es to esu dzirdējis… jā, pareizi, bija tāda jauka pilsēta – Kristiānija! – nu es tur biju gandrīz gar zemi, tiesa gan, daļa no vecākiem īsti nesaprata manas jautrības iemeslu…
info tiem, kas tankā 😉

viens koment?rs

viens koment?rs ierakstam “ģeogrāfija”

  1. Tomson 18 Dec 2007 at 9:43 pm

    Vismaz tagad nedzīvoju tankā 🙂

Trackback URI | koment?ru RSS

iepakoment?t