Dec 15 2007

dažādi gadījumi

ierakst?ja 7:23 pm kategorij? dzīve,hronika

ik pa laikam, ja precīzāk – tad reizi gadā, lielākā daļa uzņēmumu saviem darbiniekiem rīko ar Ziemassvētkiem vairāk vai mazāk saistītu pasākumu, tāpat arī firma, kurā strādāju es, vakar bija uzrīkojusi mazu baļļuku. ballīte kā ballīte, tusiņš, zoles turnīrs un citas spēle, alus ar 100% atlaidi un citi sirdi sildoši dzērieni, laba sabiedrība, dāvanas un tādā garā. laiks paskrēja nemanot, es vēl pa ceļam paspēju iepazīties ar izdaudzināto spēli 'katanas ieceļotāji' … nu jāsaka, ka biju mazliet vīlies. neskatoties, ka esmu stratēģisko spēļu cienītājs, tomēr šī spēle mani kautkā neaizrāva. pamazām lielākā daļa publikas izklīda, un beigās mēs palikām kādi astoņi nemiera mocīti pilsoņi turklāt ar tukšām glāzēm. viskijs bārā maksāja nežēlīgu naudu, tāpēc tika apspriestas iespējas par to ko darīt tālāk. viens no variantiem, kurš diezgan ilgu diskusiju rezultātā tika arī izvēlēts, bija doties uz striptīzklubu /tāds normāls ziemassvētku pasākuma noslēgums/. ņēmām un braucām ar – uz dolls. iespējams, ka pie vainas bija tas, ka biju pilnīgi skaidrā – man tās striptīzmeitenes pievilcīgas nelikās, tas gan ir gaumes jautājums. patiesībā biju gaidījis, ka tur būs dūšīgākas skaistules, nevis tādas slikti barotas mākslas vingrotājas. kluba apkalpojošais personāls – apsargi, bārmeņi, viesmīles, dejotājas un nedejotājas vairākkārt pārsniedza apmeklētāju skaitu 🙂 pilnīgi negaidot pulkstenis jau rādīja bez desmit pieci, tā ka sākām braukt mājās. aizbraucām mājās pie viena kolēgas palūkoties kas bāriņā glabājas, tad pie otra, tad pie trešā… mazliet pēc septiņiem no rīta es atvadījos no pēdējā mājās nogādātā personāža, un pirms braukt mājās vēl izdomāju, ka būšu gana viltīgs, un šādā rīta agrumā, kamēr visi vēl guļ aizbraukšu ātri nomazgāt auto. še tev! autoringā pusastoņos jau bija sešu mašīnu rinda… braucu skatīties, kas notiek enri. tur lieliem burtiem stāv rakstīts, ka darba laiks no 8 – 22, un bez ceturkšņa astoņos jau viens klients vientuļi stāv rindā. es protams daudz nedomājot sastādīju viņam kompāniju, un nu mēs rindā stāvējām jau divatā. mazliet gan manī šaubas par darba laika sākumu astoņos radīja pilnīgā tumsa automazgātuvē bez desmit astoņos, bet nekas, bruņojos ar pacietību. pirmie darbinieki bez liekas steigas sāka ierasties pāris minūtes pirms astoņiem, un divas pāri pieripināja čalītis, kurš viņus visus ielaida iekšā. o, es sapriecājos, ka šie fiksi pārģērbsies un ķersies pie darba, bet ņefiga – pirmā mašīna tika ielaista astoņos divdesmit. es nezinu, ko viņi tur tik ilgi čammājās, bet tad na… kāpēc jāmaldina cilvēki un jāraksta aplamības uz izkārtnēm? tā arī būtu rakstījuši – darba laiks no 8:20 – xx. bļa, man tak neinteresē, cikos viņi nāk uz darbu, bet cikos sāk apkalpot mani kā klientu…
jā, un mājās braucot tīksminājos par smuko sarmu, kas bija pārklājusi koku zarus… kā pasakā. un nekustīgie ūdeņi arī aizsaluši – vecgauja un dzirnezers. ar laivu vairs nepabrauksi. jā, un mazliet izbrīna fakts, ka šorīt uz ezera vēl nebija neviena bļitkotāja. jocīgi…

koment?ru v?l nav

Trackback URI | koment?ru RSS

iepakoment?t