December, 2007 arh?vs

Dec 31 2007

ceļi un neceļi

ierakst?ja kategorij? citāti,dzīve

Radošs cilvēks ir tas, kas iet nepareizos ceļus. Pareizos ceļus ir gājuši citi. Tas nav nekas jauns.

paskaidrojums – to es neizdomāju, bet izlasīju vienā avīzē. esot sena austrumu gudrība.

2 koment?ri

Dec 27 2007

tīģeri uzdarbojas. esiet uzmanīgi!

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

paskatoties pēdējās nedēļas ziņas, rādās, ka sarosījušies zoodārzos iesprostotie tīģeri – viens indijā, otrs štatos! šajā sakarā atcerējos vienu vecu anekdoti:

Pēterītis ar vecotēvu bijis zoodārzā. Vecmāmiņa mājās jautā, ko Pēterītis tur redzējis.
Pēterītis: — Ledzēju tīģeli! Viņš il stlīpains! Kad viņš pienāca pie lestēm, viņš teica: flll!
Vecmāmiņa: — Tīģeris taču saka — Rrrrr!
Vectēvs: — Tikai tad, ja ar purnu pienāk…

2 koment?ri

Dec 27 2007

daži vārdi par Mēriju

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

eglīte
Mērija, protams, tā kura Kristmasa. atnāca un veikli notinās, tā ka varam atviegloti nopūsties, jo palasot ko raksta citi, rodas iespaids, ka ziemassvētki ir ienīstākais gada pasākums, no kura visi cenšas izvairīties un šajā sakarā kautko paburkšķēt. nu ja nepatīk, tad nepiedalies, nav tak spiesta lieta! bet nē – ir sūdīgi, bet vienalga sakožam zobus un svinam! nepatīk gadāt dāvanas – bet skrienam pa bodēm, un stāvam rindās… labi, es arī dāvanas iepirku 24.decembra rītā, kamēr lielākā daļa vēl nebija modusies, un nebija sastājusies rindās. hm, kas tad vēl tāds interesants pa šīm piecām dienām atgadījās? sestdien, piemēram, ādažu benzīntankā gribēju izveikt parasto benzīna ieliešanas rituālu, bet kā tikko biju paņēmis rokā šļauku, no kases lodziņa atskanēja skarbs bļāviens "benzīna nav!" … nu laiki pienākuši. svētdienas vēlā pēcpusdienā, ilgāk uzkavējoties rīgas pasažieru ostas stāvlaukumā, automobīlim nosēdināju akumulatoru – vecs maita, būs jāmaina laikam, kā rezultātā pavizinājos pie šņores cauri pilsētai – vakarā uz vienu pusi, pirmdienas rītā uz otru. ļaunās aizdomas par defektiem elektonikā nepiepildījās, un tiku cauri ar vieglu izbīli. pirmdiena nāca ar vēl vienu pārsteigumu – no gaisa krītošu slapju drazu, kuru daži optimistiski noskaņoti personāži atļāvās nosaukt par sniegu. otrdienas pēcpusdienā ļāvos vilinājumam un paviesojos žagarkalnā – ievērtēju sapūsto sniegu, un vienreiz nobraucu ar dēli. vienreiz, jo nevēlēšanās stāvēt rindā bija tieši proporcionāla tās garumam. jāatzīst, ka pie mīnus diviem grādiem mākslīgajam sniegam nav ne vainas. un vēl brīvdienu laika paspēju atrādīt savu vadītāja apliecību un paskatīties acis pāris policistiem :) iespējams, ka tas ir jauns veids, kā izfiltrēt dzērājšoferus, bet es ne reizi pilnībā nesapratu, ko šie man saka – tikai dažus atslēgvārdus – brlbrrblrn policijas inspektors blkjrbrlrbls blrllbrbrlrls vadītāja apliecību plurp …. blrblbrlrlr pārējie dokubrlbrlrbrl kārtībā? blrblblrblsbrs laimīgu ceļu! un vēl pēdējā laikā arvien mazāk pretrīmbraucošie autovadītāji brīdina par policijas posteņiem – plocisti kļuvuši nemanāmāki, vai vadītāji sliktāk redz?

koment?ru nav

Dec 22 2007

vīrieši nav cūkas

ierakst?ja kategorij? dzīve,stils

Artūrs atkal rīko brīnišķīgu reklāmas akciju Latvijas blogosfērā – šoreiz par Alu sievieti

Labākā dāvana svētkos – pērc biļetes šeit!

koment?ru nav

Dec 20 2007

salaveča noslēpums ir atklāts!

ierakst?ja kategorij? dzīve,stils

kāpēc salavecis vienmēr tērpjas sarkanas krāsas kostīmā? ziemassvētki taču, kā jau pats nosaukums vēsta, ir svētki ziemā – kad apkārt viss ir balts (agrāk vismaz bija, un teorētiski tā tam būtu jābūt arī šobrīd), kluss un cilvēkiem labs prāts… bet nē, salavecim redz jāizceļas ar sarkanu ancuku! šis ilgu laiku bija labi glabāts noslēpums, bet nu tas ir nācis gaismā…
turpin?jums »

3 koment?ri

Dec 18 2007

prieks bez vadiem

ierakst?ja kategorij? ferrum

cordless rumblepad2
šodien ienācās viens prieka verķītis ar ko patrenkāt baitus pa datora mikroshēmām, likt ekrānā bildītēm kustēties un pašam no tā gūt prieku – Logitech Cordless Rumblepad™ 2. bezvadu kontrolieris ar vibroiekšām. wow!!! nav jau nekāds noslēpums, ka uz šādu soli mani pamudināja maza paspēlēšanās ar SPS agrā sestdienas rītā pie kolēģa… vienīgā bēda, ka nav piemērota softa, ar ko izbaudīt šī brīnumrīka iespējas – no noputējušajiem plauktiem izvilktie diski neattaisnoja uz tiem liktās cerības – return to castle of wolfenstein bija pamanījies sakrāpēties, un loģiski instalācijas pēdējā ceturtdaļā izmeta kļūdas paziņojumu, NFS underground izdomāja paprasīt seriālo numuru, kurš protams tajā diskā nav ierakstīts un rakties pa netu un meklēt tos cipariņus slinkums… mjā… ā vēl uz viena aizvēsturiskas plates bija rakstīts 'solders of fortune' bet, kā smejies, iekšā nekas cits kā 'autobuss debesīs' :)

2 koment?ri

Dec 18 2007

ģeogrāfija

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika,stils

salavecis parastais
šodien kā tētis ņēmu dalību vienā bērnudārza eglītē – bērneļi dziedāja, dejoja, gāja rotaļās un visādi citādi ampelējās, vienā vārdā sakot – atvases priecēja savus vecākus, mani tajā skaitā. kā jau ziemassvētku pasākumies pieklājas, bija arī Salavecis – tāds riktīgs, dūšīgs, sarkanā frencī un ar kuplu bārdu un skaļu balsi (ierodoties pat dažus bērnus sabiedēja). diemžēl bez seksīgas Sniegbaltītes. tā nu pasākums mierīgi ritēja savu gaitu, un protams, ka beigās Salavecis bērniem dalīja dāvanas, izsaucot tos pēc vārdiem. tā nu viņš viņus sauca un apdāvināja, līdz kamēr izsauca vienu čalīti, kuram vārdā Kristiāns, un saka: o, Kristiāns, kāds smuks vārds, jā, jā, kur tad es to esu dzirdējis… jā, pareizi, bija tāda jauka pilsēta – Kristiānija! – nu es tur biju gandrīz gar zemi, tiesa gan, daļa no vecākiem īsti nesaprata manas jautrības iemeslu…
info tiem, kas tankā 😉

viens koment?ts

Dec 18 2007

bērnu spēles

ierakst?ja kategorij? kur lai to liek?!,stils

kā jums liekas, ar ko nodarbojas attēlā redzamie jaunieši? pareizi – viņi nodarbojas ar tieši to, kas parādīts attēlā.

Papildinājums. Brīnumainā kārtā šis ir viens no populārakajiem meklētajiem vārdiem, ar ko skatītāji no googles nonāk šeit – gan "bērnu spēles", gan "ballīšu spēles"… vai tiešām tāda lieta kā fantāzija vairs nedarbojas, ka neta jāmeklē kā pavadīt laiku baļļukā?

2 koment?ri

Dec 17 2007

dokumenti

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

pilnīgi nejauši atklājās, ka gandrīz nedēļu braukāju bez tehniskās pases. protams, lieki piebilst, ka ar lielāko pārliecību par šī dokumenta esamību manā makā. man jau liekas, ka te ir kautkāds netiešs sakars ar maģiju, jo kā gan lai savādāk izskaidro augstāk minētā dokumenta atrašanos pilnīgi cita cilvēka makā?

koment?ru nav

Dec 15 2007

dažādi gadījumi

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

ik pa laikam, ja precīzāk – tad reizi gadā, lielākā daļa uzņēmumu saviem darbiniekiem rīko ar Ziemassvētkiem vairāk vai mazāk saistītu pasākumu, tāpat arī firma, kurā strādāju es, vakar bija uzrīkojusi mazu baļļuku. ballīte kā ballīte, tusiņš, zoles turnīrs un citas spēle, alus ar 100% atlaidi un citi sirdi sildoši dzērieni, laba sabiedrība, dāvanas un tādā garā. laiks paskrēja nemanot, es vēl pa ceļam paspēju iepazīties ar izdaudzināto spēli 'katanas ieceļotāji' … nu jāsaka, ka biju mazliet vīlies. neskatoties, ka esmu stratēģisko spēļu cienītājs, tomēr šī spēle mani kautkā neaizrāva. pamazām lielākā daļa publikas izklīda, un beigās mēs palikām kādi astoņi nemiera mocīti pilsoņi turklāt ar tukšām glāzēm. viskijs bārā maksāja nežēlīgu naudu, tāpēc tika apspriestas iespējas par to ko darīt tālāk. viens no variantiem, kurš diezgan ilgu diskusiju rezultātā tika arī izvēlēts, bija doties uz striptīzklubu /tāds normāls ziemassvētku pasākuma noslēgums/. ņēmām un braucām ar – uz dolls. iespējams, ka pie vainas bija tas, ka biju pilnīgi skaidrā – man tās striptīzmeitenes pievilcīgas nelikās, tas gan ir gaumes jautājums. patiesībā biju gaidījis, ka tur būs dūšīgākas skaistules, nevis tādas slikti barotas mākslas vingrotājas. kluba apkalpojošais personāls – apsargi, bārmeņi, viesmīles, dejotājas un nedejotājas vairākkārt pārsniedza apmeklētāju skaitu :) pilnīgi negaidot pulkstenis jau rādīja bez desmit pieci, tā ka sākām braukt mājās. aizbraucām mājās pie viena kolēgas palūkoties kas bāriņā glabājas, tad pie otra, tad pie trešā… mazliet pēc septiņiem no rīta es atvadījos no pēdējā mājās nogādātā personāža, un pirms braukt mājās vēl izdomāju, ka būšu gana viltīgs, un šādā rīta agrumā, kamēr visi vēl guļ aizbraukšu ātri nomazgāt auto. še tev! autoringā pusastoņos jau bija sešu mašīnu rinda… braucu skatīties, kas notiek enri. tur lieliem burtiem stāv rakstīts, ka darba laiks no 8 – 22, un bez ceturkšņa astoņos jau viens klients vientuļi stāv rindā. es protams daudz nedomājot sastādīju viņam kompāniju, un nu mēs rindā stāvējām jau divatā. mazliet gan manī šaubas par darba laika sākumu astoņos radīja pilnīgā tumsa automazgātuvē bez desmit astoņos, bet nekas, bruņojos ar pacietību. pirmie darbinieki bez liekas steigas sāka ierasties pāris minūtes pirms astoņiem, un divas pāri pieripināja čalītis, kurš viņus visus ielaida iekšā. o, es sapriecājos, ka šie fiksi pārģērbsies un ķersies pie darba, bet ņefiga – pirmā mašīna tika ielaista astoņos divdesmit. es nezinu, ko viņi tur tik ilgi čammājās, bet tad na… kāpēc jāmaldina cilvēki un jāraksta aplamības uz izkārtnēm? tā arī būtu rakstījuši – darba laiks no 8:20 – xx. bļa, man tak neinteresē, cikos viņi nāk uz darbu, bet cikos sāk apkalpot mani kā klientu…
jā, un mājās braucot tīksminājos par smuko sarmu, kas bija pārklājusi koku zarus… kā pasakā. un nekustīgie ūdeņi arī aizsaluši – vecgauja un dzirnezers. ar laivu vairs nepabrauksi. jā, un mazliet izbrīna fakts, ka šorīt uz ezera vēl nebija neviena bļitkotāja. jocīgi…

koment?ru nav

turpu »