October, 2007 arh?vs

Oct 23 2007

kā pārsniegt gaismas ātrumu

ierakst?ja kategorij? ferrum

..Длина земного экватора L = 40 тысяч километров.
Ставим по всему экватору на равном расстоянии друг от друга 40 буев. Сверяем часы. На
первом буе вспышка на одну тысячную секунды, затем на втором буе вспышка на одну
тысячную секунды и так далее. В результате вспышка совершает полный круг по
экватору за время t = 40*0.001 = 0.04 секунды. Инопланетяне видят огонек, бегающий по
Земле со скоростью v = L / t = 40,000/0.04 = 1 миллион километров в секунду, что в три с
лишним раза больше скорости света, и… охреневают..

koment?ru nav

Oct 23 2007

Apceļo dzimto zemi

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

Pagājusī nedēļas nogale bija gara, intensīva un interesanta. Sākās septiņos sestdien no rīta ar Wallaby Hunting orientēšanās sacensību kontrolpunktu izvietošanu pa ceļam no Rīgas līdz Cēsīm, pēc tam uz alfas jumta tika dots starts sacensību dalībniekiem. Diena noslēdzās ar finišu viesu namā pie Cēsīm, rezultātu apkopošanu, dalībnieku apbalvošanu un visu pārējo, kas tādos gadījumos pieklājas. Diemžēl vai par laimi svētdienas rītā cēlos ap to laiku, kad pārējie gāja gulēt, jo bija jāpaspēj uz saab kluba rīkotajām orientēšanās sacensībām. Daudz nedomājot izlēmām piedalīties pro klasē, jo ko tad tur ķēmoties ar amatieriem. Saaberu orientēšanās notika Babītes apkārtnē un bija ar matemātisku ievirzi, no kā varam secināt, ka saaberi ir inteliģentaka tauta par bembistiem. Bet nekas, nekas, to vēl var labot. Nu jā, vēl tik piebildīšu, ka mūsu ekipāža profesionāļu klasē sīvā cīņā izcīnīja otro vietu. Tā ka pašam liels prieks un gandarījums par padarīto.
Vizuāls ieskats BMWLife ķenguru medībās te un Saab Tīrelissss te.

2 koment?ri

Oct 16 2007

ibirojs rullē!

ierakst?ja kategorij? dzīve,ferrum

jess, beidzot viss notiek, un strādā tā kā tam ir jāstrādā…woa! 3.6mbit UMTS ibirojs arī cēsīs! ja es nesēdētu autiņā pie stūres, noteikti lēkātu no prieka 🙂 🙂 🙂 īpaši gari vēsturi nestāstīšu, tik vien to, ka kad ņemu ibiroja pieslēgumu pirms pusgada mani bija vecs hp omnibook kompis ar pcmci slotu, kurā varēja jauki iebāzt pcmci datu karti, kuru arī iehavoju, bet nomainot kompi uz citu, kuram pcmci slota vietā bija express card slots, lmt visai nedraudzīgi datu karti mainīt nepiedāvāja. tā nu kādu laiku cīnījos velkot netu caur telefonu pa gprs, kas bija gauži apnicīgi un lēni 🙁 līdz kamēr tiku pie ilgi kārotās Novatel Merlin XU870 HSDPA kartes, kura paspēja sakonfliktēt ar divām ibiroja simkartēm, un tad arī vēl šodien lmt spečuki kādu stundu ņēmās ar manu kompi un neko prātīgu neizdarīja. beigās paņēmu vēl vienu simkarti – un viss notiek! prieks, prieks!!! un ātrums ir ļoti ok pilnai mobilitātei.

viens koment?ts

Oct 14 2007

Igauņu hanzabankas kreatīvs

ierakst?ja kategorij? dzīve

Šādas reklāmas igaunijas hanzabanka sūta saviem klientiem pa pastu:

hansapanka

koment?ru nav

Oct 13 2007

Par skolotājiem

ierakst?ja kategorij? dzīve

Здравствуйте, класс. Я ваш новый учитель астрономии. Вижу класс у вас большой, всех все равно не запомню. Поэтому всех мальчиков я буду называть: эй, ты. А девочек – Зина.

koment?ru nav

Oct 08 2007

Fotogrāfēt nedrīkst!

ierakst?ja kategorij? ferrum,hronika

1000V
Vakar, gatavojoties Ķenguru medībām jeb Wallaby Hunting 2007, ar jk328 mazliet pabraukājām pa vidzemi, meklējot dažādas vietas, kur izvietot kontrolpunktus. Pārsvarā jau tika spiests uz viegli atpazīstamiem un iezemiešu neapmeklētiem objektiem – elektrības kastēm, stabiem, telefonbūdām un tādā garā. Vienā lauku miestā, pamanījuši jauku 1000V sadales būdiņu, safočējām to, un kamēr pierakstījām koordinātes un mazu aprakstu, tikmēr mums blakus pieripinajā viens vietējais kings – tāds mazliet apsaldēts bembists, un sāka borzīt, ar kādām tiesībām mēs te vispār kautko fotogrāfējam, un ka vispār tā nemaz nedrīkst fotogrāfēt visu kas ienāk prātā. Par iemeslu šādai intelekta demonstrācijai acīmredzot bija šī augstākminētā jaunekļa šrots, kurš pletās labu gabaliņu aiz mūs interesējošas elektrības kastes. Atbildējām, ka fotogrāfēsim gan, visu ko gribēsim, un aizbraucām. Viņš gan kādu brīdi brauca līdzi, bet tad pazuda. Pēcāk sāku domāt, kāpēc gan tāds uztraukums? Varbūt viņa šrotā, ja tā labi pameklē varētu atrast arī kādu zagtu auto vai zagtas detaļas?

koment?ru nav

Oct 04 2007

Ceļojums uz BMW dzimteni

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

Septembra pēdējā nedēļā, kopā ar biedriem no BMWLife kluba biju aizdevies izmest nelielu līkumu pa tuvējām ārzemēm. Gala mērķis bija ekskursija pa Minhenes BMW rūpnīcu un ielūkošanās Oktoberfesta teltīs, tapēc arī ceļojums ieguva nosaukumu “Brauciens uz BMW dzimteni”. Izbraukšana no Rīgas bija paredzēta svētdienas vakarā, jeb pareizāk sakot naktī – pēc ilgām diskusijām no trijiem rītā vienojāmies par startu pusnaktī. Mazu stresu pirms braukšanas uzdzina pēkšņa auto kaprīze sestdienas dienā – nācās saukt evakuatoru un evakuēt autiņu uz Rīgas sevisu, kur čaklie meistari to atkal dabūja pie dzīvības. Vairāk nekādu ekscesu līdz izbraukšanai nebija, un es vēl svētdienas vakarā izmetu loku ar laivu pa Gauju – izbaudīju brīnumjauku, siltu septembra vakaru. No Rīgas startējām kā plānots – pusnaktī – vienpadsmit braucēji trijos auto. Braukšana pa nakti vedās tīri raiti – šosejas beidzot ir sakārtotas, laiks labs un braucēju maz. Robežkontrole arī tāda simboliska, garlaikotie robežsargi žāvādamies salīdzina pases foto ar seju un pamāj, lai brauc tālāk. Maršruta plānošanā bijām pieļāvuši mazu stratēģisku kļūdu, izvēloties braukt cauri Varšavai – tādus jokus drīkst darīt tikai pa nakti, bet mēs Varšavā iebraucām pirms astoņiem no rīta, visražīgākajā sastrēgumu laikā, kad visi brauc uz darbu. Tā mēs pavadījām apmēram divas stundas stumjoties cauri lielpilsētai, un šajā laikā saskaitījām tikai divus BMW (braucēji no otras mašīnas pamanījās saskaitīt trīs) – Varšavā BMW galīgi nav cieņā, jebšu tie pārvietojas tik ātri, ka nav iespējams tos pamanīt. Aiz Varšavas pamīcījāmies pa klasisko poļu tranzītšoseju, kura joprojām tiek remontēta (pēdējo reizi kad pirms trijiem gadiem braucu pa šo ceļu, to arī remontēja) un pēc mazas taustīšanās tikām uz jaunā Poznaņas autobāņa, uz kura liekot lietā visus savu auto zirgspēkus atguvām sastrēgumos nokavēto laiku. Ik pa laiciņam gan nācās sabremzēties un samaksāt apmēram divu latu nodevu, bet manuprāt tas ir to vērts. Nākamais pārsteigums mūs pārstiedza nesagatavotus kādus divdesmit kilometrus pirms Vācijas robežas – visa satiksme virzienā uz Vāciju vienkārši apstājās. Apstājās un viss. Mazliet pastāvējā, bet tā kā nekas neliecināja, par lietu virzību pareizajā virzienā, nācās izmantot Rīgas “organizētajā” satiksmē gūtās iemaņas un turpināt ceļu pa pretējo joslu. Beigās izrādījās, ka lēmums bija pareizs, jo sastrēgumu bija izveidojušas fūres lidz pat robežai, un kā izskatījās, tad pasākums uz vairākām dienām. Brauciens pa pretējo joslu arī sanāca tāds diezgan ekstrēms, jo bija jāizvairās no pretīmbraucošajām fūrēm un no labajā malā stāvošo fūru šoferiem, kuri neskatoties leca laukā no savu kravas auto kabīnēm bezmaz mums priekšā. Vācu robežkontrole arī neizcēlās ar ieinteresētību par mums, un tā pēc sešpadsmit stundu brauciena jau bijā uz vācu bāņa. Tiesa gan, daži no braucējiem, kuri Vācijā bija pirmo reizi, jutās vīlušies par divjoslu autobāni ar 120 km/h ātruma ierobežojumu. Mūsu pirmdienas mērķis Vācijā bija Bedheimas pils Tīringenē, kur bija sarunāta silta tēja pirms gulētiešanas. Lai neiesprūstu kādā korķī uz bāņa pie Berlīnes nogriezāmies uz vienkārša, līkumaina un kokiem apauguša lauku ceļa, pa kuru norullējām savus 170 km, līdz atkal tikām uz sakarīga trīsjoslu ceļa. Momentā acīs iekrita fakts, ka vācijā atsaldēti ir audisti – jau pirmajās minūtēs kādi četri aizvilka garām pa trešo joslu, tā ka lukturi vien nozibēja. Vakara noslēgumā, pa ceļam uz pili vēl paguvām izbraukt pa šauriem un līkumainiem kalnu ceļiem un apmaldījāmies vienā ciematā, kur ceļa remonta dēļ bija slēgta kustība, bet nebija nekādas norādes par apvedceļu. Nu un beigās, ap desmitiem vakarā pieripojām pie naktsmājām.
kautkad saņemšos uz uzrakstīšu turpinājumu…

koment?ru nav