Feb 24 2007

m/

ierakst?ja 10:02 pm kategorij? dzīve,hronika

Kā jau minēju, gadījās iepirkties mežciema skajā – jauks pārtikas veikals, kurā var atrast dažādas interesantas ēdamlietas, kādu nav citos veikalos. Tāpēc jau viņš man arī patīk. Bet mani drausmīgi tracina tā publika, kas tur apgrozās – sākot jau ar autostāvvietu, kurā visi ar saviem ūberkrutajiem auto cenšas noparkoties pēc iespējas tuvāk ieejai, lai nebūtu tālu jānes savu resno dirsu. Attiecīgi mašīnas ir saliktas visur visur, neskatoties, ka pusstāvieta – protams tā, kura tālāk no durvīm – ir tukša.  Man tā jau nepatīk lielie iepirkšanās centri – visstilīgāk būtu mazi, jauki veikali, kuros var nopirkt to ko vajag, nespaidoties pa lielveikaliem, un nestāvot garās rindās. Bet atgriezīsimies pie publikas – dārgi kažoki, smalkas kurpes un zābaki, mēteļi no dizaineru saloniem, masīvi zelta gredzeni un ķēdes… jā, protams, tas viss izskatās dārgi, iespaidīgi un ir zināma statusa apliecinājums, bet tajā pašā laikā tas izskatās smieklīgi. Snobiski… un, manuprāt, sekli.

koment?ru v?l nav

Trackback URI | koment?ru RSS

iepakoment?t