Feb 09 2007

Ziema

ierakst?ja 5:19 pm kategorij? dzīve,hronika

Ziema – tas ir sniegs. Ziema – tas ir ledus. Ziema – tas ir aukstums. Ziema – tās ir nedienas ar auto! Vakarrīt Cēsīs bija -22°C – normāls ziemas dienas sākums, un tieši tādā dienā termostats izdomāja aiziet pelnītā atpūtā. Jautrības sākās centrā, kad man par ļoooti lielu izbrīnu termometra bultiņa acīmredzamā ātrumā iebrauca sarkanajā zonā un iedegās sarkanā lampiņa – apstājos ielas malā, lamājot pārējos braucejus, kuri nevar pakustēties un braukt mazliet raitāk, lai man nav jāpaliek krustojuma vidū. Atvēru haubi, un kā tāda blondīne lūkojos uz motoru. Pirmā doma – sasalis dzesēšanas šķidrums vai arī tas ir par maz sistēmā – bija kļūdaina, jo mēģinot atskrūvēt tosola bākas vāciņu, tas burbuļodams un šņākdams gāzās ārā. Tātad tomēr termostats… Mazliet padzesēju motoru, un braucu uz rīgu. Ja jau reiz termostats čupā, tātad arī salona apsilde ir sapnis – stundu līdz Rīgai pavadīju drebinādamies un skatoties kā termometrā mainās cipari – no -22 uz -25 un atkal un -20… Nākamais ekstrēmais pasākums bija žigli izlauzties cauri sastrēgumiem līdz birojam, atkārtoti neuzvārot motoru. Tā nu es klusi purpinot un ik pa laiciņam krustojumos izslēdzot aizdedzi aizkļuvu līdz darbam. Kad novietoju mašīnu stāvvietā, sajutu siltā gaisa plūsmu – tikai nez no kurienes gan tā nāca? Beigās no auto izkāpu viegli zilā krāsā ar stīviem pirkstiem 🙂

koment?ru v?l nav

Trackback URI | koment?ru RSS

iepakoment?t