February, 2007 arh?vs

Feb 24 2007

i got it 2

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

tiger lillies

koment?ru nav

Feb 24 2007

m/

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

Kā jau minēju, gadījās iepirkties mežciema skajā – jauks pārtikas veikals, kurā var atrast dažādas interesantas ēdamlietas, kādu nav citos veikalos. Tāpēc jau viņš man arī patīk. Bet mani drausmīgi tracina tā publika, kas tur apgrozās – sākot jau ar autostāvvietu, kurā visi ar saviem ūberkrutajiem auto cenšas noparkoties pēc iespējas tuvāk ieejai, lai nebūtu tālu jānes savu resno dirsu. Attiecīgi mašīnas ir saliktas visur visur, neskatoties, ka pusstāvieta – protams tā, kura tālāk no durvīm – ir tukša.  Man tā jau nepatīk lielie iepirkšanās centri – visstilīgāk būtu mazi, jauki veikali, kuros var nopirkt to ko vajag, nespaidoties pa lielveikaliem, un nestāvot garās rindās. Bet atgriezīsimies pie publikas – dārgi kažoki, smalkas kurpes un zābaki, mēteļi no dizaineru saloniem, masīvi zelta gredzeni un ķēdes… jā, protams, tas viss izskatās dārgi, iespaidīgi un ir zināma statusa apliecinājums, bet tajā pašā laikā tas izskatās smieklīgi. Snobiski… un, manuprāt, sekli.

koment?ru nav

Feb 24 2007

Pērc grāmatu, un bonusā dabūsi avīzi

Vakar garāmbraucot ieskrēju mežciema skajā paņemt pāris pārtikā lietojamus produktus, un atcerējos, ka šonedēļ iegādājama dienas bibliotēkas grāmata — Anšlava Eglīša "Līgavu mednieki". Un pie tam vēl tā ir pēdējā akcijas diena! Tādu grāmatu laist garām būtu grēks, tāpēc ņēmu tik ciet, un protams ar visu avīzi. Biju ta aizrāvies ar domām par grāmatu, ka protams aizmirsu šo to no ēdamlietām, kuras biju ieplānojis pirkt. Grāmata labā, ķēros tai klāt jau restorānā, gaidot vakariņas — ar domu — tagad kādas 40 minūtes mierīgi varēšu palasīt grāmatu, kamēr man atnesīs pasūtītās vakariņas, bet nekā — par brīnumu mana porcija mani sasniedza ātrāk, nekā es paspēju izlasīt divas lapaspuses…

koment?ru nav

Feb 24 2007

tu un Tu

ierakst?ja kategorij? dzīve

kā mani kaitina, ka draugi un labi paziņas raktot vēstules vai īsziņas uzrunu ‘tu’ raksta ar lielo ‘T’!!!  varbūt, ka nieks, bet man tas liekas formāli un pārlieku pieklājīgi ‘Tu’ vietā es redzu ‘Jūs’. laikam jāiet pie acu ārsta…

koment?ru nav

Feb 20 2007

sviesta teorija

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

Vakar vakarā sanāca jauka pasēdēšana mīlīgā vecrīgas pagrabiņā pie glāzes pommeau – brīnišķīgs dzēriens, kurš jauki silda dvēseli. Vakara gaitā sarunas par šo un par to, kā jau tas tādās reizēs pieņemts. Un labākā vakara atziņa – esmu pilnīgā sviestā!Viss, kas šobrīd notiek manā dzīvē ir pilnīgs sviests! Jo sviesta teorija ir sekojoša – sviests ir tad, kad ir labi, tad kad tu iepriekš nezini, kas notiks tālāk, kad tu dzīvo šobrīd, kad spīd acis, kad jebkura traka, gaisā pasviesta ideja ir realizējama bez garas domāšanas – tas ir pilnīgs sviests. Savukārt nesviests vienā vārdā ir rutīna.
Tā ir ikdienā iemītā taciņa, kuru var iziet aizvērtām acīm, nepaklūpot un neapsitot pieri.
😉

koment?ru nav

Feb 16 2007

I got it!!!

ierakst?ja kategorij? dzīve,ferrum,hronika

ozzy

3 koment?ri

Feb 15 2007

xubuntu 2

ierakst?ja kategorij? dzīve,ferrum,hronika

hmz… ar xubuntu instalāciju vakar vakarā nekas prātīgs nesanāca. Sākums bija lielisks un daudzsološs – .iso fails veiksmīgi nokačājās un tika ieripināts ripulī, un pēc datora pārbaudes – vai tik kautkas vērtīgs nav saglabājies, ko būtu žēl izdzēst, sāku būtēt xubuntu. Patīkami pārsteidza iespēja visu redzēt latviski – xubuntu iebūtējās no sava liveCD pāris minūtēs. Tā kā mans dators nav nekāds žiglais, tad pirmais mēģinājums palaist arī firefox no liveCD beidzās ar uzkāršanos. Labi, liekam jaunu bildi iekšā – būtējam otreiz, un palaižam “install”. Atkal sākas mokas – cd griežas un zāģē, un ļoti lēnām uz ekrāna parādās aicinājums atbildēt uz pāris jautājumiem, kas aizņemšot dažas minūtes… pirmajā reizē tiku atbildēt uz pirmo jautajumu – sistēmas valodas izvēle, tad kompis uzkārās. OK, dublis nr.3! Atkal iebūtējam, atkal izvēlamies “install”, atkal atbildam uz jautājumiem…. šoreiz tiku līdz otrajam, un tad man apnika gaidīt. Izslēdzu, un gāju baudīt sapņu valstību. Šovakar
sākšu mazliet agrāk, un ķeršos klāt ar jauniem spēkiem.

viens koment?ts

Feb 14 2007

xubuntu

ierakst?ja kategorij? dzīve,ferrum,hronika

jau kādu laiku mani tracina mana vecā HP omnibook "ātrdarbība" – WinXp tiek lādēts ilgi, pēc tam skaipa starts aizņem aptuveni tikpat laika, un lai iedarbinātu operu vēl paiet laiciņš. Tāpēc lai pietaupītu vecumdienām nervu šūnas, sāku lūkoties apkārt pēc vieglākas opsistēmas. Spert soli atpakaļ un likt Win98 vai Win95 – nē, paldies, atceros tos laikus, kad arī šīs OS sagādāja negaidītus pārsteigumus, un arī manā skatījumā ir pietiekami rijīgas, attiecībā uz datora resursiem. Tāpēc paskatījos, ko šādām vajadzībām piedāvā linuxveidīgie izstrādājumi. Ubuntu – drusku par smagu – tam arī, kā izrādās vajag daudz RAM'a un prasības procesoram ir pietiekami augstas (nebija nemaz tik viegli atrast system requirements priekš ubuntu). Tāpēc izvēle krita par labu ubuntu vieglajai versijai – xubuntu. Šobrīd vēl velkās, atvilksies, tad tik sāksies jautrības. Nekad neesmu instalējis ne M$ opsistēmu.

viens koment?ts

Feb 12 2007

Blues, blues…

ierakst?ja kategorij? dzīve,ferrum,hronika

vēlā sestdienas vakarā saņēmu uzaicinājumu iet baudīt latvian blues band uzstāšanos Bites blūza klubā, un daudz nedomājot piekritu. Koncerts bija fantastisks, profesionāls un ar labu skaņu. Klubā atmosfēra arī bija ļoti mājīga…. uhh… un tad jau pēkšņi pulkstenis rādīja trešo rīta stundu…

koment?ru nav

Feb 09 2007

Ziema

ierakst?ja kategorij? dzīve,hronika

Ziema – tas ir sniegs. Ziema – tas ir ledus. Ziema – tas ir aukstums. Ziema – tās ir nedienas ar auto! Vakarrīt Cēsīs bija -22°C – normāls ziemas dienas sākums, un tieši tādā dienā termostats izdomāja aiziet pelnītā atpūtā. Jautrības sākās centrā, kad man par ļoooti lielu izbrīnu termometra bultiņa acīmredzamā ātrumā iebrauca sarkanajā zonā un iedegās sarkanā lampiņa – apstājos ielas malā, lamājot pārējos braucejus, kuri nevar pakustēties un braukt mazliet raitāk, lai man nav jāpaliek krustojuma vidū. Atvēru haubi, un kā tāda blondīne lūkojos uz motoru. Pirmā doma – sasalis dzesēšanas šķidrums vai arī tas ir par maz sistēmā – bija kļūdaina, jo mēģinot atskrūvēt tosola bākas vāciņu, tas burbuļodams un šņākdams gāzās ārā. Tātad tomēr termostats… Mazliet padzesēju motoru, un braucu uz rīgu. Ja jau reiz termostats čupā, tātad arī salona apsilde ir sapnis – stundu līdz Rīgai pavadīju drebinādamies un skatoties kā termometrā mainās cipari – no -22 uz -25 un atkal un -20… Nākamais ekstrēmais pasākums bija žigli izlauzties cauri sastrēgumiem līdz birojam, atkārtoti neuzvārot motoru. Tā nu es klusi purpinot un ik pa laiciņam krustojumos izslēdzot aizdedzi aizkļuvu līdz darbam. Kad novietoju mašīnu stāvvietā, sajutu siltā gaisa plūsmu – tikai nez no kurienes gan tā nāca? Beigās no auto izkāpu viegli zilā krāsā ar stīviem pirkstiem :)

koment?ru nav

turpu »