pēdējā mēneša laikā manus grāmatu plauktus ir papildinājušas pāris lieliskas grāmatas – pirmā bija Kurta pēdējā grāmata 'Cilvēks bez valsts', sava veida dzīves pārskats un putekļu notraukšana no senākiem un jaunākiem notikumiem, un, protams, kā jau Vonnegūta grāmatās ierasts, netrūkst arī spožu domu graudu. otro grāmatu – Ralfa Kokina 'Kurzemes vilkaču nostāsti' – ziemassvētku vakarā atradu zem egles. tā nu ir viena koša pasaku grāmata, kuru ar aizrautību var izlasīt vienā vakarā. grāmatas autors ir LU teoloģijas fakultātes dekāns, un daudz ko nekautrējas aplūkot no teoloģijas viedokļa. tas pat grāmatai dod zināmu devu filozofijas. biju patīkami pārsteigts, ka vietām lasīju atziņas, pie kurām pats pēdējos gados esmu nonācis. bez tā visa droši vien būtu kurzemes šausmu folkloras krājums, kas mazus bērnus un cilvēkus ar vājākiem nerviem nodrošinātu ar bezmiegu uz ilgāku laiku.

Unser Kopf ist rund, damit das Denken die Richtung wechseln kann.
Francis Picabia (1879–1953)

mūsu galva ir apaļa, lai domas varētu mainīt vizienu

Vakar garāmbraucot ieskrēju mežciema skajā paņemt pāris pārtikā lietojamus produktus, un atcerējos, ka šonedēļ iegādājama dienas bibliotēkas grāmata — Anšlava Eglīša "Līgavu mednieki". Un pie tam vēl tā ir pēdējā akcijas diena! Tādu grāmatu laist garām būtu grēks, tāpēc ņēmu tik ciet, un protams ar visu avīzi. Biju ta aizrāvies ar domām par grāmatu, ka protams aizmirsu šo to no ēdamlietām, kuras biju ieplānojis pirkt. Grāmata labā, ķēros tai klāt jau restorānā, gaidot vakariņas — ar domu — tagad kādas 40 minūtes mierīgi varēšu palasīt grāmatu, kamēr man atnesīs pasūtītās vakariņas, bet nekā — par brīnumu mana porcija mani sasniedza ātrāk, nekā es paspēju izlasīt divas lapaspuses…

Šai tik primitīvajai, ērtajai, pieticīgajai mūsdienu pasaulei tu esi pārāk prasīgs un alkatīgs, viņa izspļauj tevi, tās acīs tev ir vienas dimensijas par daudz. Tie, kuri šodien vēlas dzīvot un līksmi baudīt dzīvi, nedrīkst būt tādi kā tu vai es. Kurš džīgāšanas vietā vēlas mūziku, izpriecu vietā prieku, naudas vietā dvēseli, rosīšanās vietā nopietnu darbu, rotaļīguma vietā īstu degsmi, tam šī jaukā pasaule nav dzimtene. H.Hese - Stepes Vilks

-Es patīku tev, – viņa turpināja, – aiz iemesla, ko jau minēju; es pārrāvu tavu vientulību, es pārtvēru tevi pie pašas ieejas ellē un atkal pamodinaju. Bet es gribu vairāk no tevis, daudz vairāk. Es gribu, lai tu iemīlies manī. Nē, neiebilsti, ļauj man runāt! Es ļoti patīku tev, to es jūtu, un tu esi man pateicīgs, taču iemīlējies manī tu neesi. Es izdarīšu tā, lai tu iemīlētos manī, tas ir saskaņā ar manu profesiju; es taču pārtieku no tā, ka protu panākt, lai vīrieši iemīlas manī. Tikai vienu liec vērā, es to darīšu ne jau tāpēc, ka tieši tu man liktos sevišķi pievilcīgs. Es neesmu iemīlējusies tevī, Harij, tāpat kā tu neesi iemīlējies manī. Bet tu man esi vajadzīgs, tāpat kā es esmu vajadzīga tev. Es tev esmu nepieciešama patreiz, šo te brīdi, tāpēc ka tu esi izmisis un tev vajadzīgs kāds, kas iegrūstu tevi ūdenī un atkal darītu dzīvu. Es esmu tev nepieciešama, lai tu iemācītos dejot, iemācītos smieties, iemācītos dzīvot. Bet tu man būsi vajadzīgs vēlāk, nevis šodien un savukārt kaut kam ļoti svarīgam un skaistam. Tu saņemsi, kad būsi manī iemīlējies, manu pēdējo pavēli un paklausīsi, un tas būs labi kā tev, tā man.
Tev nebūs viegli, taču tu darīsi to. Tu izpildīsi manu pavēli un nogalināsi mani. Tas ir tas, kas man bija tev sakāms. Nejautā neko vairāk!

H.Hese, Stepes Vilks

Grāmatas piederības zīme. Kā vēsta vikipēdija, pirmās grāmatzīmes sāka parādīties 15.gadsimtā, pateicoties grāmatu izplatībai. Izdomāju, ka es sev arī tādu gribu. Savām grāmatām. Gadās taču tā, ka iedod kādam grāmatu, un pats aizmirsti, un tas kurš ņēma arī ir aizmirsis, no kā tā grāmata ir ņemta… tagad gan to lielākā mērā varētu attiecināt uz diskiem, kuru aprite noteikti ir lielāka, nekā grāmatām. Vispār laba doma – uztaisīt arī diskiem mazu ex-discothèque

Normāla darba diena. No rīta uz darbu, vakarā mājās… nu, labi ne mājās, bet uz pagaidu dzīvesvietu vakarā galīgi nebija vēlēšanās krāmēties pa netu un sēdēt čatā (arī GPRS pieslēgums ir dārgs prieks), tāpēc pievērsos sen iesāktai grāmatai – Heses “Stepes Vilkam”.

Tā ir labā. Jau trešo reizi sāku lasīt. pirmā reize bija pirms sešiem gadiem Vācijā – ieraudzīju veikalā, nopirku un līdz pusei izlasīju. Pagājušā gada rudenī, man dzimšanas dienā uzdāvināja šo pašu grāmatu latviski. Iesāku lasīt, bet nepabeidzu. Tagad, kad vakari brīvi, atkal esmu pievērsies literatūrai. Divos vārdos – grāmata par mani.