Kā jau minēju, gadījās iepirkties mežciema skajā - jauks pārtikas veikals, kurā var atrast dažādas interesantas ēdamlietas, kādu nav citos veikalos. Tāpēc jau viņš man arī patīk. Bet mani drausmīgi tracina tā publika, kas tur apgrozās - sākot jau ar autostāvvietu, kurā visi ar saviem ūberkrutajiem auto cenšas noparkoties pēc iespējas tuvāk ieejai, lai nebūtu tālu jānes savu resno dirsu. Attiecīgi mašīnas ir saliktas visur visur, neskatoties, ka pusstāvieta – protams tā, kura tālāk no durvīm - ir tukša.  Man tā jau nepatīk lielie iepirkšanās centri – visstilīgāk būtu mazi, jauki veikali, kuros var nopirkt to ko vajag, nespaidoties pa lielveikaliem, un nestāvot garās rindās. Bet atgriezīsimies pie publikas - dārgi kažoki, smalkas kurpes un zābaki, mēteļi no dizaineru saloniem, masīvi zelta gredzeni un ķēdes… jā, protams, tas viss izskatās dārgi, iespaidīgi un ir zināma statusa apliecinājums, bet tajā pašā laikā tas izskatās smieklīgi. Snobiski… un, manuprāt, sekli.

Vakar garāmbraucot ieskrēju mežciema skajā paņemt pāris pārtikā lietojamus produktus, un atcerējos, ka šonedēļ iegādājama dienas bibliotēkas grāmata — Anšlava Eglīša "Līgavu mednieki". Un pie tam vēl tā ir pēdējā akcijas diena! Tādu grāmatu laist garām būtu grēks, tāpēc ņēmu tik ciet, un protams ar visu avīzi. Biju ta aizrāvies ar domām par grāmatu, ka protams aizmirsu šo to no ēdamlietām, kuras biju ieplānojis pirkt. Grāmata labā, ķēros tai klāt jau restorānā, gaidot vakariņas — ar domu — tagad kādas 40 minūtes mierīgi varēšu palasīt grāmatu, kamēr man atnesīs pasūtītās vakariņas, bet nekā — par brīnumu mana porcija mani sasniedza ātrāk, nekā es paspēju izlasīt divas lapaspuses…

kā mani kaitina, ka draugi un labi paziņas raktot vēstules vai īsziņas uzrunu ‘tu’ raksta ar lielo ‘T’!!!  varbūt, ka nieks, bet man tas liekas formāli un pārlieku pieklājīgi ‘Tu’ vietā es redzu ‘Jūs’. laikam jāiet pie acu ārsta…